Koknesietis Raitis Kveska nupat atgriezies no Lietuvas pilsētiņas Visaginas, kur otrajā starptautiskajā Aldonas Dvarionaites jauno pianistu un skolotāju konkursā ieguva otro vietu.
Koknesietis Raitis Kveska nupat atgriezies no Lietuvas pilsētiņas Visaginas, kur otrajā starptautiskajā Aldonas Dvarionaites jauno pianistu un skolotāju konkursā ieguva otro vietu. Raitis bija vienīgais konkursa dalībnieks no Latvijas. Mūzikas akadēmijas profesors Tadeušs Šmeļevskis Raiti nākamvasar uzaicināja uz jauno mūziķu desmit dienu kursiem Polijā, un tas ir konkursa lielākais ieguvums.
Raitis iepriekš piedalījies vairākos starptautiskos konkursos Valmierā, Sanktpēterburgā, Igaunijā, arī Lietuvā. Šis konkurss ilga četras dienas, un Raita māte Judīte stāsta, ka pirmo reizi uzvarētāju vārdus nepaziņoja līdz konkursa pēdējam brīdim. “Bija liels satraukums, jo dalībniekus vērtēja pieredzējusi žūrija, kuras sastāvā bija dažādu valstu Mūzikas augstskolu mācību spēki. Visi jaunie pianisti, kuri piedalījās konkursā, jau ir ar lielu pieredzi un augstiem sasniegumiem konkursos, turklāt Mocarta skaņdarbu, ko Raitis spēlēja konkursā, iepriekšējā dienā atskaņoja kāds profesors, stāsta Raita mamma.
Raita klavierskolotāja Kokneses mūzikas skolā ir Oksana Smelnaka. Abi kopā izvēlas piemērotākos skaņdarbus, arī gatavojoties šim konkursam. Raitis startēja B grupā, kurā piedalījās 11 līdz 13 gadu veci bērni no Lietuvas, Polijas, Uzbekijas, Baltkrievijas, Spānijas un Latvijas. Raita programmā bija iekļauti Mocarta, Dvariona, Šopēna un Skrjabina skaņdarbi. Interesanti, ka šajā konkursā, tikai citās vecuma grupās, piedalījās arī jaunie klaviermūzikas skolotāji.
“Vissarežģītāk ir spēlēt Mocarta darbus, taču tas ir arī aizraujoši. Labi, ka nedzirdēju, kā pirms konkursa spēlēja profesors, citādi būtu sajaucis,” domā Raitis un saka, ka pirms visiem konkursiem ļoti uztraucas, bet uztraukumu pārvarēt palīdz mamma, kura vienmēr ir līdzās.
Sarunā Judītes kundze atklāj, ka Raitis pie savām pirmajām klavierēm ticis jau triju gadu vecumā, tās gan bijušas rotaļu, toties pēc tam viņam neviena cita rotaļlieta neinteresējusi: “Sapratām, ka mums dēlam jāpalīdz. Tādēļ nākas mazliet pakārtot savu dzīvi viņa konkursiem. Ļoti svarīga ir saskaņa ar klavierskolotāju, ar kuru Raitim ir paveicies. Esmu pārliecināta, kamēr dēlu klavierspēle aizrauj, mēs darīsim visu iespējamo, lai viņu atbalstītu.
