Vakar televīzijas ziņās dzirdēju, ka valsts gadā zaudē 68 miljonus latu neārstētas depresijas dēļ. Iespējams, šī summa pieaugs, jo no pagājušās nedēļas nogales arī man ir depresija.
Es taču nedomāju, ka mans Indriķis tāds vārgulis. Tas, ka viņš mani uz rokām nenēsā, ir piedodams, galu galā planēta un satelīts — tie ir divi dažādi izmēri… Bet to, ka viņš aizvadītajā sestdienā Aizkrauklē nevarēs piedalīties Spēka dienas pasākumā, kur bija jāpievelkas pie stieņa, mūžam nedomāju. Labi, ka man ienāca prātā jau septiņos rītā viņu aizvilināt uz treniņu. Viņš taču pat vienu reizi pie stieņa nepievilkās. Un ar tādu vīrieti man jāpavada mūžs!
Bet Indriķis jūtas tīri apmierināts. Lai iegūtu vīrieša cienīgu formu un spēku, viņš tagad starodams katru dienu ēd speķi. Kā lai, to redzot, nepiemetas depresija!
