Ja saglabāsies silts laiks, šīs nedēļas beigās Daugavā gaidāmi pali. Katru gadu, gatavojoties pavasara paliem, “Latvenergo” koordinē sadarbību ar Aizkraukles un Pļaviņu pašvaldībām par iespējamiem sagatavošanās darbiem plūdu laikam Daugavā.
Ja saglabāsies silts laiks, šīs nedēļas beigās Daugavā gaidāmi pali. Katru gadu, gatavojoties pavasara paliem, “Latvenergo” koordinē sadarbību ar Aizkraukles un Pļaviņu pašvaldībām par iespējamiem sagatavošanās darbiem plūdu laikam Daugavā. “Latvenergo” vadība šīs nedēļas beigās dosies uz pašvaldībām, lai saskaņotu rīcību iespējamo plūdu laikā.
Šogad ziema bija neilga un bez lielām sniega masām, tāpēc pavasarī Daugavā prognozē vienmērīgu ūdens pieteci. Tas ir labvēlīgs režīms elektroenerģijas ražošanai, jo iespējams maksimāli efektīvi izmantot ūdens resursus Daugavā.
Palu laikā “Latvenergo” uztur pastāvīgus operatīvos sakarus ar LR Ārkārtējo situāciju vadības centru, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru, Valsts vides dienesta reģionālajām vides pārvaldēm un pašvaldībām, kuru teritorijā ir Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuves.
“Latvenergo” katru gadu veic personāla treniņus un zināšanu pārbaudi darbam palu laikā. “Latvenergo” izveidotā plūdu komisija nodrošina nepieciešamos personāla, materiālos un tehniskos resursus, tajā skaitā sakaru līdzekļus, lai spētu operatīvi rīkoties plūdu draudu gadījumā.
Šogad Daugavā caurplūde ir bijusi lielāka nekā vidēji citās ziemās. Šobrīd tā ir aptuveni 1000 m3 sekundē, tas nozīmē, ka “Latvenergo” šobrīd pilnībā nodrošina valsts pieprasījumu pēc elektroenerģijas. Ja Daugavas baseina teritorijā pavasaris ir lietains, Daugavas caurplūde nesamazinās, un hidroelektrostacijās elektroenerģijas izstrāde (tādā apjomā kā palu laikā) turpinās ilgāku periodu — līdz pat jūnijam.
Elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās ir atkarīga no ūdens caurplūdes upē, tāpēc tā ir mainīga un pat grūti prognozējama. Latvijā tiek saražots vidēji 50% — 60% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas. Šis rādītājs ir atkarīgs galvenokārt no Daugavas ūdens caurplūdes. Piemēram, 1998. gadā bija nepieciešams importēt tikai 10% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas.