“Kāds mīļš un jauks puisēns! Un cik daudz viņam enerģijas!” labsirdīgi nosaka sirma kundzīte, kad mazs delveris pastumj viņu malā un iespraucas veikalā pirms viņas pa sirmgalves atvērtajām durvīm.
“Kāds mīļš un jauks puisēns! Un cik daudz viņam enerģijas!” labsirdīgi nosaka sirma kundzīte, kad mazs delveris pastumj viņu malā un iespraucas veikalā pirms viņas pa sirmgalves atvērtajām durvīm. Mazuļa vecāki samulst. Vispirms atvasītes rīcības šokēti, bet pensionāres smaids un labsirdība viņus pārsteidz ne mazāk.
Pēc brīža dzirdu, kā tētis un māmiņa sešus septiņus gadus vecajam zēnam skaidro, ka tā nedrīkst rīkoties, piebilstot: “Tik laba tante!”. Esam pieraduši dzirdēt aizrādījumus, gudrus padomus, ko visbiežāk pavada vārdi: “Kad mēs augām…”. Te viens sirdsskaidrs smaids uzziedina baltu labestības puķi cilvēku vidū.
Labais vairo labo, ļaunais kā melna stīga saindē to, pret kuru inde izšļākta. Vienā no skaistākajām latviešu literārajām pasakām “Kaķīša dzirnavas” Kārlis Skalbe pauž: “Kāpēc vairot ļauno? Lai vairojas labāk prieks!”. To jāatceras bieži — gan tad, kad sirds kūleņo priekā, gan tad, kad prāts mulst neizpratnē un grūti atrast atbildi uz globālo “Nu kā tā var?”.
Daudzevā sastopam pensionētu skolotāju, un jau pēc dažām sarunas minūtēm skaidrs — nebūs sūdzēšanās par grūto dzīvi, pārmetumu par izlaidušos jaunatni. Par ikkatru jaukajai kundzei sakāms kas labs, ar vienkāršību un labestību pieminot savus bijušos audzēkņus, runājot arī par visu pasaulē notiekošo. Viņas skolēniem arī pēc daudziem gadiem noteikti nav kauns pateikt: “Tā ir mana skolotāja.”
Ir arī citādāk. Dažs, sasniedzis ievērojamu vecumu, uzskata, ka tikai par to pārējiem viņš jāciena. Kā var būt, ka tieši viņam slikti cilvēki apkārt, visa pasaule ļaunuma pilna? Katra izdevība kādam pārmest ir viņu iztika. Tas nekas, ka bieži dūres vicina jau krietnu laiku pēc kautiņa, bet nevienam no tā labuma nav. Varbūt vienīgi savai pašapziņai, sak’, cik gan pareizs esmu! Tik ļoti reizēm gribas pajautāt, vai jums pašam sirds kā dimanta gabaliņš, kurā nevienu melnumiņu neatrast?
Cik dažādi cilvēki, tik dažāda viņu spēja interpretēt labo un slikto. Kuram vieglāk dzīvot, par to var strīdēties. Skaidrs, ka mīlestība pret pasauli un cilvēkiem rada atgriezeniskas jūtas — ja mīlu es, arī mani mīlēs.
