Šobrīd atkal aktualizējies jautājums par speciālu izdienas pensiju noteikšanu dažādās profesijās un amatos strādājošajiem.
Šobrīd atkal aktualizējies jautājums par speciālu izdienas pensiju noteikšanu dažādās profesijās un amatos strādājošajiem. Uzskata, ka pēc noteikta vecuma sasniegšanas zūd profesionālās iemaņas, bet tas nenozīmē, ka tādu iemeslu dēļ salīdzinoši jauni cilvēki (45 — 55 gadu vecumā) jānodrošina ar speciālu izdienas pensiju.
Valsts sociālā apdrošināšana paredz aizsardzību pret sociālā riska situācijām, piemēram, vecumu, slimību un citām, kad persona zaudē darba ienākumus, bet neparedz apdrošināšanu pret nespēju turpināt darbu konkrētā profesijā vai amatā. Latvijas pensiju sistēma rosina katru strādāt iespējami ilgāk, uzkrājot lielāku pensijas kapitālu un iegūstot lielāku pensiju. Labklājības ministrija uzskata, ka jaunā valsts pensiju sistēma Latvijai ir optimālākais variants, lai nākotnē varētu nodrošināt cilvēkiem pietiekamus ienākumus, sasniedzot pensijas vecumu, un lai garantētu pensiju izmaksu arī ilgtermiņā.
Arī Eiropas valstu un starptautisko organizāciju eksperti uzskata mūsu valsts vecuma pensiju modeli par vienu no visveiksmīgākajiem vecuma nodrošinājuma problēmu risinājumiem nākotnē. Saskaņā ar demogrāfiskajām prognozēm jau nākamajā desmitgadē ievērojami samazināsies strādājošo iedzīvotāju skaits, bet pensionāru skaits būtiski palielināsies. Tāpēc ilgtermiņā noteiktais minimālais pensijas vecums (62 gadi) ir zemākā robeža, kas ļauj saglabāt pensiju sistēmā finansiālu līdzsvaru, nodrošinot iedzīvotājus ar atbilstošu ienākumu vecumā.
Katram jārēķinās, ka, agri pārtraucot strādāt un tātad uzkrāt pensijas kapitālu, pensijas apmērs var būt nepietiekams cilvēka dzīves kvalitātes prasībām nākotnē. Ja personas samērā agrīnā vecumā vairs nespēj turpināt darbu konkrētā profesijā vai amatā, var strādāt citā profesijā (bieži vien pat tajā pašā sistēmā). Prakse rāda, ka lielākā daļa izdienas pensijas saņēmēju turpina darbu. Tā tas šobrīd notiek arī citās Eiropas valstīs.
