Valsts meža dienests noteicis lielāku pieļaujamo vilku nomedīšanas limitu 2008./2009. gada medību sezonai — 150 dzīvnieku.
Valsts meža dienests (VMD) noteicis lielāku pieļaujamo vilku nomedīšanas limitu 2008./2009. gada medību sezonai — 150 dzīvnieku. Pērn drīkstēja nomedīt 130 pelēču, taču šo dzīvnieku populācija Latvijā palielinās.
Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka 2007. gada vasarā un rudenī Dienvidkurzemes virsmežniecībā nav samazinājušies vilku uzbrukumi mājlopiem un 2008. gada februārī Jelgavas rajona Glūdas pagastā nošāva ar trakumsērgu slimu vilku.
Īpaši nosacījumi
Organizējot vilku medības, jāievēro īpaši nosacījumi. VMD organizē medību iesniegumu pieņemšanu tā, lai medību tiesību lietotājus informētu par medību pieteikšanas brīdī izmantoto vilku limita daļu.
Par katru nomedīto vilku uzraksta noteikta parauga aktu, pamatojot ar medību vadītāja noformētu un iesniegtu aktu, nomedītā dzīvnieka īpašniekam izsniedz izpildītu stingrās uzskaites vilka medību atļauju.
Vienas darbdienas laikā pēc vilka nomedīšanas par nomedītajiem vilkiem un izsniegtajām vilku medību atļaujām jāinformē VMD Medību daļa. Tā jāinformē arī par ikvienu vilku, kura bojāejas cēlonis nav medīšana.
Saņemot paziņojumu par 140 vilku nomedīšanu valstī kopumā, vilku medību pieteikumu pieņemšana nekavējoties jāpārtrauc bez ikreizējas saskaņošanas ar VMD Medību daļu.
VMD Medību daļai jānodrošina, lai lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms netiktu pārsniegts.
Visvairāk pēdu Ziemeļvidzemē
Šīgada 28. martā, vienā no retajām 2007./2008. gada medību sezonas dienām, kad sniegs klāja lielāko daļu Latvijas teritorijas, svaigas vilku pēdas konstatētas pavisam 182 no 648 uzskaites apgaitām jeb 28,1% teritorijas.
Vairāk nekā pusē no pārbaudītajām apgaitām vilki bija svaigi “sapēdojuši” Dienvidkurzemes un Sēlijas virsmežniecībā, kā arī Talsu un Ventspils rajonā. Vismazāk svaigu vilku pēdu atrasts Rīgas—Ogres un Ziemeļvidzemes virsmežniecībā.
Vilku medību sezona ilgst no 15. jūlija līdz VMD noteiktā nomedīšanas limita sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31. martu.
Suņu dzimtas plēsējs
Vilks ir lielākais suņu dzimtas plēsējs, ļoti uzmanīgs dzīvnieks ar teicamu ožu (labvēlīgos apstākļos viņš cilvēkus saož pat kilometra attālumā) un dzirdi. Redze attīstīta vājāk.
Cilvēkam bīstami ir tikai ievainoti vai ar trakumsērgu slimi dzīvnieki.
Vilka pēdu nospiedumi ir šaurāki un garāki nekā sunim. Ejot parasti liek pēdu pēdā, veidojot taisnu pēdu virteni. Arī ejot barā, vilki cenšas likt pēdu pēdā. Spējīgs skriet ar ātrumu 55 līdz 60 kilometru stundā.
Vilku gaudošanu visbiežāk var dzirdēt vasaras otrajā pusē, kad vecie vilki, tuvojoties midzenim ar barību, iegaudojas un jaunie viņiem atbild.
Šie dzīvnieki spējīgi piemēroties dzīvei jebkuros apstākļos, jebkuros biotopos. Apdzīvo lielākoties klusākus vēra tipa mežaudžu un purva biotopus ūdenstilpju tuvumā. Izvairās no lieliem vienveidīgiem masīviem ar sausām smilts augsnēm.
Sargā savu teritoriju
Vairošanās laikā iezīmē un aktīvi aizsargā savu medību teritoriju. Midzeni iekārto labi apslēptās, grūti piekļūstamās un sausās vietās: purvu salās, aizaugušās gravās, krūmiem un niedrēm aizaugušās ūdenstilpju piekrastēs. Labvēlīgos apstākļos vienu un to pašu midzeni izmanto vairākus gadus pēc kārtas. Mazuļu audzēšanas laikā vilks ir nometnieks. Pārējā laikā — klejotājs. Aktīvs visu gadu un gandrīz visu diennakti, taču medī lielākoties naktīs un krēslas stundās. Medī no slēpņa vai aktīvi un neatlaidīgi sekojot.
Ziemā apvienojas baros, kur ir stingra hierarhija. Barā parasti ir vienas ģimenes locekļi. Vairākas ģimenes apvienojas reti. Lielākus dzīvniekus — pārnadžus — mēdz medīt grupveida dzinējmedībās. Staltbriedim parasti uzbrūk vismaz piecu dzīvnieku bars.
Vilks ir monogāms, reiz izveidojies pāris saglabājas visu dzīves laiku. Veidojoties pāriem, starp dzīvniekiem nereti notiek sīvas cīņas, bieži vien ar letālu iznākumu. Dabisko ienaidnieku nav.
(Izmantoti materiāli no “Lielās medību grāmatas”.
***
fakts.
Pēc VMD datiem, Latvijā mīt aptuveni 600 vilku. Nosakot medību limitu, mērķis ir regulēt dzīvnieku skaitu, lai viņi savairojoties nekaitētu pārējām dzīvnieku sugām un nenodarītu lielus zaudējumus zemnieku saimniecībām. VMD speciālisti secinājuši, ka pēdējos gados palielinās vilku skaits neapdzīvotās teritorijās.
***
uzziņa.
– Vilks ir tipisks gaļēdājs. Augu valsts pārtiku lieto, tikai bada spiests. Pamatbarība — stirnas, bebri, staltbriežu un aļņu teļi, mežacūkas, uzbrūk arī mājas aitām, kazām, teļiem, mājputniem, samērā bieži — suņiem. Medī arī zaķus, lapsas, jenotsuņus, āpšus, peļveidīgos grauzējus.
– Vienā reizē pieaudzis vilks apēd divus līdz sešus kilogramus gaļas. Barības pārpalikumus slēpj un apmeklē atkārtoti.
