Sērenes pagasta zemnieku saimniecības “Pakalni” saimnieks Arvils Blūzmanis nonācis nepatīkamā situācijā. Kopš aprīļa viņš gaida samaksu par paveikto darbu — uzarto lauku, taču pasūtītāja — Marita Krasovska — tikai sola, bet maksāt nevēlas. Vairāk kā mēnesi ilgā īsziņu un zvanu maratona noguris, zemnieks vērsās laikrakstā.
Samaksas vietā īsziņas
“Aprīļa beigās man piezvanīja Marita Krasovska, lūdzot apstrādāt lauku Seces pagastā — uzart nepilnus četrus hektārus zemes. Telefoniski vienojāmies par darba veikšanas laiku un samaksu. Kad aizbraucu, pati pasūtītāja nebija mājās, apstrādājamo lauku parādīja viņas brālis. Pabeidzis art, jautāju par samaksu, taču saņēmu atbildi, ka to Marita pati kārtošot. Sazvanījis viņu, noskaidroju, ka viņa maksāšot ar pārskaitījumu. Palūdzu rekvizītus, lai varētu uzrakstīt pavadzīmi, man nosauca cita cilvēka vārdu, uzvārdu un personas kodu, izrādījās, ka tie ir viņas mātes dati. Nosūtīju pavadzīmi un gaidīju pārskaitījumu — 269 eiro. Nākamajā dienā saņēmu īsziņu, ka pavadzīme atdota grāmatvedei, un vēl pēc pāris dienām — 30. aprīlī — saņēmu šādu īsziņu: “Grāmatvede visus maksājumus veic reizi nedēļā, šodien visi tiek izpildīti, arī jūsu.” Pēc nedēļas, naudu tā arī nesagaidījis, zvanīju atkal, tomēr man neatbildēja un arī neatzvanīja. Kad beidzot (6. maijā) izdevās Maritu sazvanīt, viņa solīja uzzināt no grāmatvedes, kāpēc nauda nav pārskaitīta. Pēc divām dienām saņēmu īsziņu, ka nauda esot pārskaitīta. 12. maijā interesējos, kur tad maksājums “iestrēdzis”? Saņēmu īsziņu, ka “pārskaitījumi mums kavējas, un sākam pavadzīmes apmaksu pa daļām”. Tās pašas dienas vakarā atkal īsziņa: “Šodien sākam maksāt”, un pēc tās klusums, līdz es 21. maijā zvanīju, taču atkal bez rezultāta.”
Vērsīsies policijā
“Solījumi, atrunas, īsziņas, zvanu ignorēšana man apnika, un devos pie rekvizītos norādītās sievietes, Maritas mātes, lūdzu pavadzīmi parakstīt un samaksāt par pakalpojumu. Taču viņa paziņoja, ka neko par notikušo nezina, sāka kliegt un pat iesita. Reaģējot uz šādu rīcību, piedāvāju izsaukt policiju, bet kundzei kļuva slikti ar sirdi un nācās izsaukt “ātros”. Nekas tāds, protams, nekad nebūtu noticis, ja viņas meita būtu samaksājusi par darbu vai pavadzīmes aizpildīšanai būtu norādījusi savu, nevis svešu vārdu. Šajā nepatīkamajā situācijā iepazinos arī ar pašu Maritu, kura pavadzīmi parakstīja, atdarinot savas mātes parakstu. Lai pieliktu punktu ieilgušajai nepatīkamajai komunikācijai un saņemtu samaksu, pateicu: ja līdz 1. jūnijam nesaņemšu naudu, vērsīšos laikrakstā, un tad šo problēmu risināsim publiskajā telpā.
1. jūnija rītā atkal saņēmu īsziņu ar solījumu, ka naudu samaksās. Tajā pašā dienā Marita atsūtīja vēl vienu īsziņu, ka lauks bijis “ļoti slikti uzarts, daļa bija jāpārar. Laikam izmantojat situāciju, ka nevarēju pārbaudīt”.
Saimniekoju kopš 90. gadu sākuma, pakalpojumus sniedzu četrus, piecus gadus, bet šāda situācija ir pirmo reizi. Ir bijis visādi — cilvēki nevar uzreiz samaksāt, tad vienojamies par atlīdzību pa daļām, pakāpeniski, pat vairāku mēnešu laikā. Ja Marita par darbu nesamaksās, vērsīšos policijā. Visvairāk aizvaino tas, ka muļķo, sola un nemitīgi melo.”
Viedokļi atšķiras
Laikraksts “Staburags” sazinājās ar Maritu Krasovsku. “Kad pakalpojumu veica, klāt nebiju. Sākotnēji vienojāmies par vienu cenu — 200 eiro. Kad viņš aizbrauca uz lauka, pateica citu summu — 270 eiro. Piekritu. Uzrakstīja pavadzīmi, pēc kuras veikt pārskaitījumu,” stāsta Krasovskas kundze. “Kad plānoju veikt nākamos zemes darbus, atklājās, ka lauks uzarts nekvalitatīvi. To teica cilvēki, kuri turpināja zemesgabala apstrādi — kultivēt un dzīt vagas. Viņi bija šokā — ir nobraukts pa virsu, lai ietaupītu degvielu un laiku. Acīmredzot padomāja, ka sievieti var vienkārši apmuļķot. Teicu šim cilvēkam, ka nauda tiks samaksāta pa daļām, jo man par darbu ir jāmaksā dubultā — gan par nekvalitatīvi izdarīto, gan lauka aparšanu otrreiz.” “Staburagam” lūdzot pārējo zemes apstrādātāju viedokli, Krasovskas kundze atbildēja, ka sazināsies pati, un pēc pāris stundām informēja, ka viens no apstrādātājiem nav sazvanāms, bet otrs runāt nevēloties.
No desmit punktiem deviņi
“Staburags” tomēr sazinājās ar pārējiem zemes apstrādātājiem, un runāja gan viens, gan otrs. Seces pagasta zemnieks Imants Stuglis, kura strādnieks šo zemesgabalu kultivēja, pastāstīja, ka lauks bijis apstrādāts labi. “Daudz reižu Marita zvanīja, lūdzot nokultivēt, es pats pa slimnīcu, teicu, lai strādnieks aizbrauc un izdara. Pilnu summu par padarīto vēl gaidu,” saka Imants Stuglis. “Cik kvalitatīvs bija arums? No desmit punktiem uz deviņiem uzarts. Katrā ziņā otrreiz art nevajadzēja, divreiz kārtīgi nokultivēja, un viss kārtībā.” Šī paša pagasta zemnieks, kurš dzina vagas, pastāstīja, ka, viņam atbraucot, lauks bija nokultivēts un samaksu par padarīto viņš saņēmis.
Kaimiņš, kuram lauki ir līdzās Maritas kundzes zemesgabalam, stāsta: “Zemesgabals ir manu triju lauku ielokā, tāpēc grūti neredzēt, kas tajā notiek, taču to, ka artu otrreiz, neredzēju. Lauks bija labi uzarts, to kultivēja un pēc tam sadzina vagas. Vairāk neko nedarīja.”
Parādā ap 1000 eiro
Aigars Stuglis, zemnieks Seces pagastā, stāsta, ka arī viņš naudu par 2013. gada rudenī un 2014. gada pavasarī sniegtajiem pakalpojumiem gaidot vēl šodien. Kopumā parāds par zemes aršanu un diskošanu ir ap 1000 eiro. “Kādus trīs gadus strādāju. Pirmajā gadā — 2013. gada pavasarī — kaut ko samaksāja. Tā paša gada rudenī palūdza apart lauku par 300 latiem, tad 2014. gada pavasarī aru un diskoju, kopā par aptuveni 700 eiro. Sākumā teica, ka oficiāli gribot maksāt, pēc tam lūdza, vai varot tāpat, uz rokas, lai PVN nenāk klāt. Degviela izlietota, traktoristam nauda samaksāta. Paļaušos uz goda prātu, ka naudu atdos. Kad prasīju parādu, tad bija no solījuma līdz solījumam, ko tā arī nepilda. Negribas bojāt nervus, neesmu kopš pagājušās vasaras zvanījis un prasījis, pašai būtu jāsaprot, ka parāds jāatdod. Bija dzirdēts, ka šī kundze daudziem ir parādā, tomēr viņa spēj lieliski pārliecināt — šodien samaksāšu, tikai rīt brauc un izdari. Cilvēki iekrīt, kaut šķiet, ka tepat dzīvojot, jau vajadzētu zināt. Ja nav ne kauna, ne sirdspziņas, tā var rīkoties.” ◆
