Nesen rajonu laikrakstu žurnālistus uz tikšanos aicināja Finanšu ministrija — Eiropas struktūrfondu vadošā iestāde, jo nupat jau klāt laiks, kad izziņos pieteikšanos pirmajiem projektu konkursiem.
Nesen rajonu laikrakstu žurnālistus uz tikšanos aicināja Finanšu ministrija — Eiropas struktūrfondu vadošā iestāde, jo nupat jau klāt laiks, kad izziņos pieteikšanos pirmajiem projektu konkursiem. Taču sabiedrība laukos par to nav informēta. Atbildīgie dienesti gan domā citādi.
Ierēdnis ierēdņa galā
Lai apgūtu Eiropas Savienības struktūrfondu naudu, Latvijā izveidotas neskaitāmas institūcijas. Kad Somijā un Lielbritānijā sarunās ar fermeriem stāstījām, cik daudz ierēdņu mūsu valstī strādā Zemkopības ministrijā vien, viņi par mums smējās — sak, ko nu par tādiem niekiem! Kad iestāsieties Eiropas Savienībā un sāksiet izmantot tās fondu naudu, tad tik jūs pieredzēsiet ierēdņu armiju un birokrātiju! Šie vārdi sāk piepildīties.
Vadošā ES struktūrfondu apguves iestāde, protams, ir Finanšu ministrija. Tā nodrošina uzraudzības komitejas un vēl četru vadības komiteju darbu, jo katram fondam tāda ir sava. Tad seko 1. līmeņa starpniekinstitūcijas (ministrijas) un 2. līmeņa starpniekinstitūcijas un grantu shēmu apsaimniekotāji. Par struktūrfondu finanšu vadību atbild maksājumu iestāde — Valsts kase.
Rīgai viss, laukiem nekā
Diskutējot ar atbildīgajām amatpersonām par sabiedrības informētības līmeni, viņu un žurnālistu viedokļi ir krasi atšķirīgi. Kungi, kas piedalījās preses konferencē, ir pārliecināti, ka veikta lieliska sabiedrības informēšanas kampaņa. Nezinu, kur tā veikta, tikai ne reģionālajos medijos. Vienīgi Zemkopības ministrija rajonu laikrakstos publicēja apmaksātu lappusi ar informāciju, kādus Eiropas Savienības maksājumus varēs iegūt Latvijas lauksaimnieki un kā saņemt ES līdzekļus.
Publikācijas esot “Dienas Biznesā”, būšot lielajos dienas laikrakstos, reizi nedēļā radioraidījums “Eiropas atslēgas”, domājot arī par īpašu televīzijas raidījumu. Taču rajonu laikraksti, kuri nonāk vai katrā mājā, un līdz ar to lauku ļaudis atkal aizmirsti. Viss atkarīgs no mūsu godaprāta — informēt bez atlīdzības par to, par ko lielie mediji saņem samaksu.
Partijiskā piederība nenoteiks
Daudzus zemniekus un mazos uzņēmējus uztrauc, vai tiks ievēroti vienlīdzīgi projektu atlases kritēriji. Vēl labi atceras, kā bija ar G—24 kredītiem un SAPARD naudu — tie, kuri prata projektu sagatavot un pirmie iesniedza, naudu dabūja. Kad “pamodās” citi, viss limits jau bija iztērēts.
Projekta apjoms arī ES fondu atbalsta, tāpat kā SAPARD finansējuma, saņemšanai ir ierobežots. Tikai summas ir lielākas. Līdz šim vidējā summa projektam lauksaimniecībā bija ap 100 000 eiro, taču tagad — līdz 800 000 eiro, bet lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem — pat līdz 6 miljoniem eiro.
Lasītāji arī jautā: varbūt atbildīgo dienestu vadībā esošie naudu dalīs pēc partijiskās piederības vai radniecības principa — savējiem politikā un ģimenē? Atbildīgās amatpersonas apgalvo, ka tas nebūs iespējams, jo sistēma izveidota tā, lai minimalizētu atbalsta piešķiršanu “pēc deguniem”. Viens cilvēks lēmumu pieņemt nevarēs. Piešķirot atbalstu konkrētam projektam, vajadzēs pamatot, kāpēc dod naudu tieši tam.
Pēc padoma uz galvaspilsētu?
Iedzīvotāji ieinteresēti, lai ES struktūrfondu naudas apguves konsultanti būtu rajonos, jo ne jau katrs var aizbraukt uz Rīgu un meklēt padomu ministrijā vai aģentūrā. Tomēr pārstāvniecības rajonos sola tikai no nākamā gada, ja valdība šim nolūkam piešķirs naudu.
Pagaidām rajonos uzņēmējiem un zemniekiem var palīdzēt reģionālās plānošanas aģentūras. Tās interesentiem rīkos informatīvos seminārus. Aizkraukles rajons ietilpst Zemgales plānošanas reģionā, kura centrs diemžēl arī ir tālu — Jelgavā. Preses konferencē Lauku atbalsta dienesta pārstāvis Lazdovska kungs solīja, ka arī LAD gatavojas atvērt reģionālās iestādes, lai konsultētu zemniekus, kā tikt pie ES struktūrfondu naudas.
Neuzķerties uz solītāju āķa
Firmas, kuras piedāvās zemniekiem un uzņēmējiem izstrādāt “drošus” projektus ES naudas saņemšanai, drīz viņiem lips klāt kā lapsenes medusmaizei. Tās noteikti solīs, ka projekts simtprocentīgi “aizies”, lai tik paļaujas un maksā ragā. Ko darīt? Uzticēties, noraidīt? Palīdzēt šādas firmas, protams, var, taču ne solīt, ka projektu noteikti pieņems.
Ja uzņēmējam mērķis ir skaidrs, viņam jāprot pašam izpildīt pieteikuma veidlapu, un liela daļa to arī prot. Par to liecina pieredze ar SAPARD finansējumu. 70 procentu lauku projektu bija izstrādājuši paši iesniedzēji, un tieši šie projekti arī bija vislabākie — atzina amatpersonas, kuras piedalījās preses konferencē.
Jāzina, ko grib
Ko darīt cilvēkam, kurš zina, ka var iegūt ES struktūrfondu finansējumu, bet viņam nav ne jausmas, kā rīkoties? Gaidīt, lai naudu pienes klāt uz paplātes, protams, nevajadzētu. Atbalsta pretendentam vispirms jāsaprot, ko viņš grib panākt, kādu ideju piepildīt. Arī tad, ja mērķis ir tikai aptuvens vai tā nav vispār, var mēģināt kaut ko darīt. Piemēram, Finanšu ministrijas mājaslapā www.esfondi.lv, izmantojot fondu meklētāju, uzzināt, kādā jomā vispār palīdzību sola. Varbūt ideja rodas pēc tam.
Paredzēts izdot arī četrus bukletus, kuros būs visa informācija, kur jāvēršas projekta iesniedzējam. Bukletus piegādās bibliotēkām un pašvaldībām.
Ja ideja skaidra, atbalsta pretendentam jāizpēta konkrētā fonda vadlīnijas un, ja projekts gatavs un to pieņemšanas sākums izsludināts, jādodas uz Lauku atbalsta dienestu vai Investīciju un attīstības aģentūru.
Pašvaldības aktīvas
Aprīlī Latvijā veica pašvaldību aptauju par potenciāliem ES struktūrfondu līdzfinansētiem projektiem. Pašvaldības bija atsaucīgas, un aptaujas rīkotāji saņēma 345 anketas no 83 pašvaldībām visos valsts reģionos par kopējo finansējumu 225 622 635 latu apmērā.
Vislielākā interese ir par ES Reģionālās attīstības fonda finansēto programmu “Līdzsvarotās attīstības veicināšana”. Šai programmai pašvaldības plāno virzīt projektus par vislielāko summu — vairāk nekā 202 miljoniem latu. Otru lielāko projektu grupu gatavo Eiropas Sociālā fonda finansētajai programmai “Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana” (vairāk nekā 17 miljonu latu).
Visvairāk projektu pieteicis Zemgales reģions (113) par 33370000 latu, tomēr finansējuma apjoma ziņā ambiciozāks ir Kurzemes reģions — 58 no šī reģiona iesniegtie projekti “aprītu” 76 miljonus latu. 48 miljonus latu kāro Rīgas reģions. Lielo pilsētu vidū līdere ir Liepāja (25 projekti par 58 miljoniem latu) un Rīga (ap 48 miljoniem latu).
No kliņģera paliks caurums
Ir pamatotas bažas, ka lielās pilsētas var pagrābt fondu naudas lauvastiesu, un mazajiem pagastiem, kuri parasti ir kūtrāki un neizlēmīgāki, nepaliks nekas. Pēc aptaujas anketas datiem, 60 procentu projektu pieteikumu būs no lielajām pilsētām un tikai 40 procentu — no pārējām. Tātad tas, kurš bijis liels un attīstīts, arī turpmāk vērsīsies plašumā, bet nomales nemainīsies ne par mata tiesu. Tomēr nevar gaidīt, kad gausais “izperēs” kādu projektu — laiks rit, un nauda negaidīs neapgūta. Šobrīd daudz kas atkarīgs no pagastu vadības un darbiniekiem — aizkrāsnē tupētājiem no kliņģera patiesi var palikt tikai caurums.
Pašvaldību projektu vadlīnijas apstiprinās šomēnes, un jau augustā izziņos pieteikšanos dažiem pirmajiem projektu konkursiem.
Pētīs jau zināmo
Mēģinot iedziļināties nebūt ne vienkāršajās struktūrfondu apguves lietās, brīžiem rodas šaubas, vai darām to, ko patiesi vajag darīt pirmām kārtām. Ņemsim, piemēram, pirmo prioritāti “Līdzsvarotas attīstības veicināšana”, kurai jau apstiprinātas vadlīnijas. Viena no aktivitātēm, ar kuru sāks, ir “Atbalsts darba tirgus pētījumu veikšanai”. Atbildīgā — Labklājības ministrija, ieviešanas institūcija — Nodarbinātības valsts aģentūra. ES Sociālā fonda atbalstu šajā sadaļā saņems juridiskas personas.
Tātad pētīsim to, ko jau vismaz desmit gadu zinām — kuros rajonos, cik liels bezdarbs, kādas profesijas ir vai nav pieprasītas, sieviešu vai vīriešu bezdarbniekos vairāk utt. Šādus pētījumus pēc valsts pasūtījuma regulāri veic socioloģisko pētījumu firmas, tādus datus apkopo arī Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs rajonos. Vai tiešām vēl jātērē nauda, lai uzzinātu, ka lielākais bezdarbs ir Latgalē un visvairāk vakantu darbavietu Rīgā?
***
Nākamajā numurā publicēsim pēc “Staburaga” lūguma sagatavotu interviju ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietnieku Guntaru Grīnvaldu, kurā varēsiet detalizētāk uzzināt par ES struktūrfondu atbalsta saņemšanas iespējām.
Preses konferencē piedalījās:
Guntars Grīnvalds, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietnieks,
Andžs Ūbelis, Finanšu ministrijas ES fondu departamenta direktors,
Mārtiņš Lazdovskis, Lauku atbalsta dienesta Atbalsta departamenta direktors,
Andris Kužnieks, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks.
