Aizkraukles pagastā rīt vārdadienu svinēs Silvija Keiva. Viņas mājās pulcēsies radi un draugi, lai namamātei vēlētu laimi un veiksmi. Vismīļākās dāvanas Silvijai ir ziedi un interesantas grāmatas.
Aizkraukles pagastā rīt vārdadienu svinēs Silvija Keiva. Viņas mājās pulcēsies radi un draugi, lai namamātei vēlētu laimi un veiksmi. Vismīļākās dāvanas Silvijai ir ziedi un interesantas grāmatas.
–– Vārdu man izvēlējās tēvs, –– stāsta Silvija. –– Tā viņi ar māti bija norunājuši –– māsai vārdu izvēlējās mamma, bet man –– tēvs. Nezinu, kāpēc viņam šis vārds iepatikās. Man pašai tas ļoti patīk. Tas ir noslēpumains un interesants. Šķiet, visas Silvijas savā būtībā ir mazliet līdzīgas viena otrai. Tā vismaz ir ar man pazīstamajām Silvijām.
Modina četros no rīta
Keivas kundze strādā par lopkopēju zemnieku saimniecībā „Sirmēni”. Diena sākas jau sešos no rīta. Jāmodina bērni, jāpavada uz skolu, tad pašai jāsteidzas uz darbu. Silvijas kundzes vīrs gan paguļot ilgāk, jo viņa dienas gaitas sākas nedaudz vēlāk. Silvija par agro celšanos pārāk neskumst. Kad viņas ar māsu vēl dzīvojušas Gulbenes apkaimē, mosties nācies vēl agrāk –– četros no rīta. Ceļā uz fermu bija jāiet garām mājām, kurās dzīvoja kāds jauns puisis. Abas klaudzinājušas pie viņa loga, līdz iedegusies gaisma. Tad nebēdnes aizbēgušas.
–– Vēl šodien nezinu, vai šis puisis nojauta, kas viņu tik agri modina, –– saka Silvija.
Dara divus darbus uzreiz
Silvijas kundzei ir vairāki vaļasprieki. Viens no tiem –– grāmatu lasīšana.
–– Man ļoti patīk labi kriminālromāni, –– stāsta Keivas kundze. –– Ja iesāku kādu lasīt, mēģinu izlasīt to vienā paņēmienā. Reizēm gadās, ka lasot paiet visa nakts. Pēkšņi attopos, kad zvana pulkstenis un jāpošas uz darbu. Tad strādājot nevar vien atkauties no miega. Esmu iemanījusies lasot gan paēst, gan adīt zeķi. Raksts parasti ir vienkāršs, un var adīt neskatoties. Man ļoti patīk Agatas Kristi romāni. Labas grāmatas gan maksā dārgi, un bieži nopirkt nevar atļauties. Tāpēc labs kriminālromāns man ir visgaidītākā dāvana.
Izziņu dienestam nezvana
Silvijas kundze aizraujas arī ar krustvārdu mīklu minēšanu. Ja nolemts piedalīties kādā konkursā, urda nemiers, kamēr mīkla atminēta. Ir krustvārdu mīklu minētāji, kuri, lai uzzinātu kādu vārdu, zvana pat uzziņu dienestam „118″. Keivas kundze mēģina atbildes rast grāmatās vai izvaicājot paziņas.
Reiz žurnāla „Sievietes Pasaule” konkursā izdevies laimēt dāvanu karti skaistumkopšanas salonā. Šis brauciens uz Rīgu bijis ļoti patīkams piedzīvojums.
Kolekcionē konfekšu papīriņus
Kopš 4. klases Silvija krāj konfekšu papīriņus. Kolekcijā ir jau gandrīz 5000 dažādu konfekšu ietinamo papīriņu. Tie ir ne tikai no Latvijā ražotajiem saldumiem. Daudzi atvesti no ārzemēm, pat no Argentīnas.
Kolhoza laikos Silvijas kundze pabijusi Vidusāzijā. Arī no turienes izdevies atvest papildinājumu kolekcijai.
–– Kādā tirgotavā gribēju nopirkt konfektes, –– atceras Silvija. –– Pārdevējs mēģināja atrunāt, sakot, ka tās ir pārāk cietas. Kad uzzināja, ka mani interesē nevis pašas konfektes, bet papīriņi, viņš sāka smieties un uzdāvināja no katras šķirnes pa vienai. Draugi un paziņas zina manu vaļasprieku, tāpēc katrreiz atved pa kādam jaunam papīriņam. Es neteiktu, ka man ļoti garšo saldumi –– ar tiem mani nevar iekārdināt, bet ar kaudzi papīriņu gan. Vīrs savulaik pukojās, ka nesu mājās tik daudz dažādu šķirņu konfekšu. Tagad viņš vairs nedusmojas par manu aizraušanos. Kad bērni dabū kādu neredzētāku kārumu, arī nes papīriņus man.
Jaunumu noskata autobusā
Man bieži vaicā, kā es uzreiz varu zināt, vai lielajā kolekcijā ir tāds papīriņš, kādu nule esmu ieraudzījusi. Man ir laba redzes atmiņa, tāpēc uzreiz varu pateikt, vai kāroto redzu pirmo reizi. Ja kāda papīriņa nav, man to vajag iegūt par katru cenu. Pat autobusā, redzot, ka kaimiņienei gadījies saldums neredzētā iepakojumā, mēģinu sākt sarunu.
Pieraksta dāvināšanas datumu
Silvija krāj arī iesaiņojumu no tām šokolādēm, kuras viņai dāvinājis vīrs. Šī kolekcija sākusi veidoties no tā šokolādes iesaiņojuma, kuru vīrs uzdāvinājis, pirms vēl abi bija precējušies.
–– Nezinu kāpēc, bet uz šī papīra uzrakstīju datumu un noglabāju, –– stāsta Silvija. –– Tā arī turpinu krāt visu vīra dāvināto šokolādes tāfelīšu papīrus, uz katra uzrakstot datumu. Ir bijis, ka vienā dienā uzdāvina trīs tāfelītes, tad ilgāku laiku nekā. Tiklīdz nosaku: „Klausies, vecīt, šomēnes šokolādes nav bijis!”, vīrs kāroto saldumu nopērk. Viņš parasti pērk sev alu, bet man –– šokolādi.
