Man vajadzēja saņemt izziņu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Aizkraukles nodaļā. Apmeklējot šo iestādi, diemžēl piedzīvoju “šoka terapiju”.
Man vajadzēja saņemt izziņu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Aizkraukles nodaļā. Apmeklējot šo iestādi, diemžēl piedzīvoju “šoka terapiju”.
Nepaspēju izteikt savu vajadzību, kad izdzirdēju vecākās inspektores Ilonas Kuļikovskas noraidošu, pašpārliecinātu frāzi: “Pašlaik nestrādāju, neredziet, kas te rakstīts?!”
Pieļauju, ka tā varētu būt, bet es domāju, ka inspektorei bija jāpaskaidro pieklājīgā tonī.
Atbildēju: “Atvainojiet, es nepaspēju izlasīt. Pateicos par “laipnību”!”.
Pagriezos un ieraudzīju, ka savu darbavietu ieņem inspektore Dace Baumane. Devos pie viņas. Mūsu “laipno” vārdu pārmaiņu dzirdēja arī inspektore Anita Grundšteina un viņas apmeklētājs.
Nespēju koncentrēties, sēdēju un raudāju. Inspektore Baumane sāka atvainoties savas vecākās kolēģes vietā. Izrādās, šī inspektore ir iejūtīgāka, viņa uzklausīja mani un ātri izsniedza dokumentu.
Pateicos, piecēlos un devos projām. Ievēroju, ka inspektores Ilonas Kuļikovskas vieta ir tukša, viņa bija aizgājusi.
Inspektorei Ilonai Kuļikovskai gribu atgādināt, ka neaizvietojamu cilvēku nav.
Lai Dievs nedod, mīļie lasītāji, piedzīvot tādu ierēdņu attieksmi.
Žēl, ja cilvēks nesaprot, ka augsts amats nav greznība.
Kliente (redakcijai vārds un uzvārds zināms)
