Pamatojot ar to, ka aizpērn Valsts meža dienestā nebija saņemtas sūdzības par vilku saplēstiem mājlopiem, 2011./2012. gada medību sezonā noteikts nomedīt simtpiecdesmit vilku. Dažādu paaudžu mednieki šo skaitu vērtē pretrunīgi.
Limitu ātri izpilda
Vecākās paaudzes meža un medību saimniecības pētnieks Vitauts Gaross uzskata, ka Latvijas teritorijai gandrīz tūkstoš vilku ir stipri par daudz. “Vilki ir ļoti plastiska suga, viņu skaits ir stingri jāregulē,” viņš uzsver. “Esmu izpētījis kādu septiņsimt zinātnieku pētījumu, sākot no Eiropas līdz Sahalīnai un no tundras līdz pat Kaukāzam, un visi atzīst, ka vilku skaits jāregulē pat rezervātos,” skaidro V. Gaross. Viņš piktojas par to, ka Latvijas medību saimniecības speciālisti pārāk strikti ievēro Eiropas Savienības regulas, kurās vilki ieskaitīti apdraudēto sugu sarakstos. V. Gaross nosauc Zviedriju, kur pēc 30 gadu pārtraukuma atkal atsāktas vilku medības. “Zviedrijas teritorija ir septiņas reizes lielāka nekā Latvijas, tur uzskaitīti ap diviem simtiem savvaļā dzīvojošu vilku. Pērn parlaments lēma, ka drīkst nomedīt kādu trīsdesmit. Vai tad viņi nezina, ko dara?” vaicā pētnieks. V. Garosa spriedums ir diezgan skarbs: Latvijā nav plānveidīgas medību saimniecības un nav noteiktas tās nākotnes stratēģijas. Viņa galvenie argumenti lielāka vilku skaita nomedīšanai ir: pēdējo desmit gadu medību trofeju izstādēs redzam pārāk maz augstvērtīgu briežu un stirnāžu ragu trofeju, kā arī tas, ka noteikto vilku limitu mednieki lielākoties nomedī jau līdz Jaunajam gadam. “Jau gadus divdesmit neesmu dzirdējis kārtīgu briežu bauri,” teic pētnieks.
“Paretina” bebrus
Priekules mežzinis Leons Ķeružis apliecina, ka mežniecības teritorijā vilku skaits neesot mainījies, kā aizpērn, tā pērn uzskaitīti 23 dzīvnieki. “Ir dzirdētas runas, ka vilki kaut kur ir plēsuši mājlopus, bet mežniecībā neviens ar iesniegumu nav vērsies,” viņš paskaidro.
Grobiņas mežzinis Oskars Zaļkalns atzīmē, ka Lejaskurzemē lielākoties neesot nepieciešams rīkot īpašas vilku medību dienas. “Varbūt to darīt ir derīgi dažās vietās, kur vilki tiešām nodara postu. Aizpagājušajā sezonā tādas medības rīkoja Zvārdē un laikam arī Pampāļos,” stāsta mežzinis. Pēc viņa vērojumiem vilki uzlabo pārnadžu populācijas veselību, izķerot vārgākos un slimos dzīvniekus. Stabila vilku “ēdienkartes” daļa esot arī bebri, kurus mednieki nemaz tik labprāt nemedī. “Pašlaik vilki medību saimniecībai būtisku kaitējumu nenodara,” uzskata mežzinis.
Valsts meža dienesta Medību daļas speciālisti norāda — tad, kad tiks saņemtas ziņas par 90 nomedītiem vilkiem, sākumā noteikto limitu pārskatīs un lems par papildu limita noteikšanu. Pēdējos gados tā vienmēr arī bijis. Par katru bojāgājušo vilku, kura nāves cēlonis nav medīšana, vienas darba dienas laikā jāinformē Valsts meža dienesta Medību daļa.
