1950. gada 9. maijā — piecus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām un dienu pēc Vācijas kapitulācijas akta parakstīšanas — Francijas ārlietu ministram Robertam Šūmanam radās šķietami utopisks plāns — apvienot Eiropas valstis (tajā skaitā divas līdz šim Eiropā grūti samierināmas valstis Franciju un Vāciju) vienotā rīcībā.
Šogad — 60 gadu vēlāk — 9. maijā vienotas Eiropas idejas dzimšanu suminās 27 šīs savienības dalībvalstīs, ieskaitot Latviju.
“Latvija ir neatņemama Eiropas demokrātiskās kultūras sastāvdaļa gan politiski, gan ģeogrāfiski, un mēs jau sesto gadu pilnvērtīgi piedalāmies Eiropas lēmumu pieņemšanā. Mūsu pašu ziņā ir tas, kā izmantojam iespējas, ko Eiropa mums sniedz,” uzsver Māris Graudiņš, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja vadītājs.
“Izvēle, kas tika izdarīta pirms sešiem gadiem, ir devusi mums iespēju, kuru pašiem jāprot izmantot un attīstīt,” uzskata Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis.
Parasti, runājot par Latvijas līdzdalību Eiropas Savienībā (ES), mēs uzsveram materiālo ieguvumu — Eiropas struktūrfondu finansējumu, iespēju studēt un ceļot, meklēt un atrast darbu Eiropā. Tajā pašā laikā tā ir iespēja attīstīt savu valsti, tās kultūru, valodu, tradīcijas. Latviešu valoda ir viena no oficiālajām ES valodām.
Rīt, Eiropas dienā, no pulksten 10.30 līdz 16 visi laipni gaidīti Dārza svētkos Vērmanes dārzā Rīgā, kur ikvienam interesentam būs iespēja klātienē iepazīt Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, tradīcijas un dzīvesziņu, kā arī jaunu zināšanu ieguves un studiju iespējas.
Visu dienu uz Vērmanes dārza skatuves muzicēs orķestri, kori, grupas un ansambļi.
