Gatavošanās Līgosvētkiem Latvijā jau sen vairs nesaistās tikai ar siera siešanu un alus brūvēšanu, bet arī ar dažādām akcijām, aicinot cilvēkus nesēsties pie auto stūres alkohola reibumā. Arī šis gads nav izņēmums, un jau tagad policija uz ceļiem sāk strādāt pastiprinātā režīmā. Skumji, bet skaistie saulgriežu svētki roku rokā iet kopā ar autoavārijām, kurās iesaistīti pārgalvīgi autobraucēji alkohola reibumā.
Kā veiksmīgi cīnīties ar šo sērgu, atbilde diemžēl līdz šim tā arī nav rasta, jo dzērājšoferīšu skaits Latvijā arī ikdienā ir nemainīgi prāvs. Arī sodi palielināti ne reizi vien. Tagad šajā sistēmā nolemts ieviest kārtējās izmaiņas. Līdz šim dzērājšoferus sodīja administratīvi, bet tagad ir ierosinājums par šiem pārkāpumiem piemērot kriminālatbildību, ja alkohola koncentrācija organismā pārsniedz 1,5 promiles. Jauno koncepciju jau atbalstīja Ministru kabineta komiteja, un tā vēl jāapstiprina valdībā. Tieslietu ministrijā skaidro, ka izmaiņas nepieciešamas arī tādēļ, ka administratīvo arestu piemērošana neesot saskaņā ar cilvēktiesību normām un Eiropā brīvības atņemšana paredzēta tikai par kriminālām darbībām.
Jau tagad, manuprāt, sodi par braukšanu dzērumā Latvijā ir bargi, un loģiski domājošam cilvēkam tie arī šķiet pietiekami lieli, lai negribētos lietot alkoholu pirms sēšanās pie stūres. Tomēr cilvēkus, šķiet, nekas nespēj pārliecināt. Turklāt tiesu pārstāvji vismaz Aizkrauklē atzīst, ka ievērojamos naudassodus pārkāpēji maksājot bez lielām problēmām, vien “sutkas” sēdēt cilvēkiem gribas mazāk. Turklāt daudzi autovadītāji, pat zaudējuši apliecību uz noteiktu laiku, tik un tā sēstas pie stūres. Tā ka formālais sods viņus nekādi neierobežo, ja vien vainīgo nepieķer. Diemžēl šādiem cilvēkam nav nekādas uzraudzības, un arī sabiedrība bieži vien par to klusē. Iespējams, problēma nav tikai soda bardzībā, bet attieksmē pret šo noziegumu. Bieži vien arī tiesnesim krietni jānopūlas, lai tiesā pierādītu, ka cilvēks vadījis automašīnu alkohola reibumā, kaut arī šo faktu konstatējuši policijas darbinieki. Turklāt šāda tiesvedība valstij izmaksā dārgi. Iznāk, ka tiesības ir tikai pārkāpējam, bet sabiedrībai, kuru viņš apdraud, nekādu.
Vai kriminālatbildība mainīs kaut ko šajā situācijā, grūti pateikt. Iespējams, tikai sakārtos problēmas juridisko pusi. Savulaik Latvijā bija prakse, ka dzērājšoferiem reāli tika piemērots cietumsods. Kādam šī negatīvā pieredze bija mācība visam mūžam.
