Kāds autovadītājs Jūrmalā “nopelnījis” piecas diennaktis administratīvā aresta, jo rupji lamājies un nepakļāvies ceļu policistu prasībām.
Kāds autovadītājs Jūrmalā “nopelnījis” piecas diennaktis administratīvā aresta, jo rupji lamājies un nepakļāvies ceļu policistu prasībām. Kad vīrietis, apdzenot transportlīdzekli, šķērsoja nepārtraukto līniju, pārkāpumu fiksēja ceļu policijas inspektori un vainīgo apturēja. Tā vietā, lai uzklausītu aizrādījumu par noteikumu pārkāpumu, braucējs sāka rupji lamāties. Par nekulturālo uzvedību vīrietis sodīts ar piecām diennaktīm arestā.
Sods par lamāšanos publiskā vietā paredzēts Administratīvo pārkāpumu kodeksā, taču šaubos, vai jūrmalnieku par mutes palaišanu jāsēdina kamerā uzreiz piecas diennaktis. Rupju lamāšanos bieži var dzirdēt uz ielas, sabiedriskajā transportā, skolā, veikalā, bet nevienu par to nearestē, arī naudassodu maksāt neliek. Labākajā gadījumā lamāties kārajam indivīdam kāds aizrāda, par to pretī saņemot vēl lielāku lamuvārdu birumu. Bet visbiežāk apkārtējie notiekošajā noraugās klusējot, sak”, ne mana cūka, ne mana druva. Tā vien šķiet, ka sods šoreiz tik bargs tādēļ, ka nolamātie ir policisti. Iespējams, šis “noziegums” kvalificēts kā amatpersonas goda un cieņas aizskaršana, par ko piecas diennaktis valsts maizē tāds nieks vien ir. Ja tā, tad gribētos zināt, kurš kaut reizi gādās, lai sodītu arī policistus, kuri katra vārda galā iestarpina pa “sulīgam” teicienam, aizgūtam no kaimiņvalsts vārdu krājuma? Šādu policistu nav mazums, taču par viņu sodīšanu dzirdēt nav gadījies.
Toties pašam pārliecināties, kāda ir likumsargu “bagātā” valoda, nācies ne reizi vien. Pavisam nesen tepat Aizkrauklē, ikdienišķai pārbaudei apturot manu automašīnu, ceļu policijas darbinieks sakāmo iesāka ar tādiem lamuvārdiem, ka no kauna ausis svila. Bet policistam nekas. Viņā klausoties, šķita, ka lamāšanās šim cilvēkam tāda normāla sarunvaloda vien ir un ka bez rupjajiem vārdiem teikums lāgā neveidotos. Vēl vairāk — pēc mana sašutuma pilnā aizrādījuma par amatpersonai necienīgu vārdu lietošanu likumsargs kļuva pikts un norūca, ka runājot, kā gribot. Par lamāšanos pat neatvainojās. Žēl, ka tāds cilvēks pārstāv Latvijas valsti un likumdošanu.
Manuprāt, sods te nelīdzētu. Ja kulturāla uzvedība nav ieaudzināta jau kopš bērnības, tad nekādi sodi to iemācīt nespēs, sēdini kaut cietumā.
