Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) dažādos veidos, arī ar oficiālu vēstuli, cenšas ietekmēt Valsts prezidenta Andra Bērziņa nodomu izsludināt Saeimā pieņemtos grozījumus Civillikumā. Tie nosaka līgumsodu ierobežojumus darījumos un paredz, ka par parāda neatdošanu laikā papildus varēs iekasēt ne vairāk kā 10%. Taču prezidents šoreiz paliek pie sava — pieņemtos likuma grozījumus viņš izsludinās.
LDDK un LTRK pārstāvji ar šiem likuma labojumiem ir neapmierināti, jo uzskata, ka tie turpmāk komersantu savstarpējos darījumos ieviesīs priekšapmaksu, kas savukārt nepietiekamu apgrozāmo līdzekļu gadījumā samazinās kopējo darījumu skaitu. Tāpat vēstules autori brīdina, ka līgumsoda ierobežojuma ieviešana sadārdzinās pakalpojumus un preces.
Par ko ir runa? Patlaban Civillikums par vienu un to pašu līguma pārkāpumu pieļauj gan nokavējuma procentus, gan līgumsodu, turklāt līgumsoda apmērs var vairākkārt pārsniegt pamatparāda summu. Mēs jau tā maksājam vienus no augstākajiem nodokļiem ES valstīs, bet līdz šim arī soda procentu apmērs bija ļoti liels un nereti noveda uzņēmumu līdz bankrotam. Un diez vai milzīgie soda procenti vairāk disciplinēja līgumu slēdzošās puses. Drīzāk tie uzņēmēju noveda līdz izmisumam. Aizkraukles pusē aptaujātie uzņēmēji teic, ka šādi likuma grozījumi ir godīgi un ir pilnīgi absurdi censties pelnīt nevis no paša darījuma, bet gan no soda procentiem.
Man šis stāsts atgādina kādu citu — pirms kāda laika, par laimi, neveiksmīgi ieviest mēģinātos fotoradarus. Arī tiem bija “dots uzdevums” pelnīt, nevis disciplinēt. Tāpēc savāds šķiet LDDK un LTRK vēstulēs paustais lūgums likuma grozījumus atcelt, ar piepildi, ka draudīgie soda procenti ir kā garants līguma savlaicīgai izpildei. Nav daudz tādu kredīta ņēmēju, kuri jau pirms tam domā naudu neatdot. Īpaši tas attiecas uz tā sauktajiem ātrajiem kredītiem, kuriem līdz šim bija mežonīgi lieli procenti, pat 1000% gadā. Pēkšņi piespriestie “nāves procenti” daudzu mazo firmu darbību apturējuši uz visiem laikiem.
Pēc šiem likuma grozījumiem kā nākamie varētu būt Valsts ieņēmumu dienesta soda sankciju ierobežošana. Kā norādīja vairāki uzņēmēji, šis ir otrs uzņēmumu līdz bankrotam vedošs apstāklis, jo par laikus nenomaksātiem nodokļiem valstij soda procenti nereti ir maksājamās summas apmērā.
