Zvaigznes dienu uzskata par Ziemassvētku laika noslēgumu. Dievnamos un mājās eglītē vēl pēdējo reizi tiek aizdegtas sveces. Zvaigznes dienu dēvē dažādi — Trīs ķēniņu diena, Atspīdēšanas diena, Epifānijas diena, Treju kungu diena.
Baznīcās, kurās notiek dievkalpojumi, Zvaigznes dienas vakarā klātesošie tradicionāli uzklausa lasījumus no Svētajiem Rakstiem pravieša Jesajas grāmatas 60. nodaļas un Mateja evaņģēlija 2. nodaļas, kur aprakstīti notikumi, kurus svinam Zvaigznes dienā.
Šie vēsturiski ir vieni no senākajiem baznīcas svētkiem. Šajā dienā pirms vairāk nekā 2000 gadiem trīs Austrumu ķēniņi Kaspars, Melhiors un Baltazars, Ziemassvētku zvaigznes vadīti, apciemojuši Jēzus bērnu un pasnieguši dāvanas: zeltu, vīraku un mirres. Gan senajos laikos, gan tagad tās ir dāsnas dāvanas, kurām ir arī garīga nozīme.
Zvaigznes diena tiek dēvēta arī par pagānu svētdienu, jo to laikā uz durvīm vilkts krusts, lai ļaudis un lopus pasargātu no lietuvēna. Īpaši Latgalē šajā dienā vērotas zīmes, lai noteiktu, kāds būs nākamais gads. Piemēram, ja pēc deviņiem vakarā iestājas gaiša nakts, tā ir laba zīme, bet, ja debesīs vēl redz arī trīs spožas zvaigznes, dēvētas par triju ķēniņu zvaigznēm, gaidāma ražīga vasara. Savukārt, ja debesis apmākušās un bez zvaigznēm, gaidāma slikta raža.
Bet, ja vieniem šī diena, 6. janvāris, ir Ziemassvētku laika nobeigums, tad citiem — tikai svinību sākums. Šodien ir pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku vakars, bet rīt, 7. janvārī, viņi svinēs Pirmos Ziemassvētkus. Pareizticīgo baznīca seko Jūlija Cēzara kalendāram. ◆
