Nedēļas nogalē Daugavā pie Pļaviņām bīstami paaugstinājās ūdens līmenis.
Nedēļas nogalē Daugavā pie Pļaviņām bīstami paaugstinājās ūdens līmenis. Vakar ap pulksten 12 tas sasniedza 72,67 metru atzīmi virs jūras līmeņa. Ja līmenis paaugstinātos vēl par 50 centimetriem, ūdens pāri dambim sāktu ieplūst pilsētā. Zemessardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti sprieda, vai ledus sastrēgumu vērts spridzināt.
Vainīgs ledus no Baltkrievijas
Kā izdevās noskaidrot, ledus sastrēgumu un līdz ar to ūdens līmeņa celšanos izraisījuši no Baltkrievijas atpeldējušie ledus gabali un vižņu masa, kas vēl vairāk sablīvējusi jau esošo ledus sastrēgumu. Tas, kā katru gadu, sākas karjera līkumā un pirmdienas pusdienlaikā bija sasniedzis gandrīz piecu kilometru garumu. Ledus sastrēgums vienlaikus izveidojies pie Zeļķu tilta.
Skolēniem brīvdiena
Situācija pilsētā līdz redakcijas slēgšanai bija salīdzinoši mierīga –– Daugava vēl nebija izgājusi no krastiem, vien ledus krāvumi vietām kļuvuši augstāki par dambi, kas aizsargā pilsētu. Pēc domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Bērziņa rīkojuma Pļaviņu vidusskolas skolēni bija nosūtīti mājup. Skolas direktore Larisa Radionova stāsta, ka vērtīgākās mantas no ēku pirmā stāva pārvietotas uz augšstāviem. Skolā palikuši skolotāji, kuri bažīgi vēro ledus krāvumus un cer, ka tomēr iztiks bez plūdiem. Radionovas kundze nevarēja prognozēt, vai bērniem būs vēl kāda brīvdiena –– viss atkarīgs no situācijas upē.
Policija bloķē ceļus
Draudīgāka situācija izveidojusies Gostiņos, jo arī Aiviekstē ūdens līmenis ievērojami paaugstinājies. Rezultātā vairākās vietās sākuši applūst dārzi, šķūnīši un pirtiņas. Aiviekstes krastā ceļi vietām kļuvuši neizbraucami, jo tos klāj ūdens. Ledus un ūdens gandrīz aizsniedzis arī dzelzceļa tilta un autoceļa tilta laidumu konstrukcijas.
Lai novērstu iespējamo asu izjūtu cienītāju pieplūdumu, policija bloķē autoceļus, pa kuriem iespējams iebraukt pilsētā, un ielaiž tikai autobusus, operatīvo transportu, kā arī pilsētas iedzīvotāju automašīnas. Uz ceļiem dežurē Pļaviņu policijas iecirkņa darbinieki, kā arī ceļu policijas ekipāžas. Savukārt Daugavas un Aiviekstes krastā dežurē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, kuri laikus brīdinātu cilvēkus par strauju ūdens līmeņa celšanos un palīdzētu evakuēties. Posteņus ūdens līmeņa novērošanai izveidojuši arī Aizkraukles 55. zemessardzes bataljona zemessargi.
Plūdi Krustpils pagastā jau sākušies
Ledus sastrēguma dēļ applūdušas vairākas mājas arī blakusesošajā Jēkabpils rajona Krustpils pagastā. Kā informē Pļaviņu pilsētas domes ārkārtas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš, Daugava izgājusi no krastiem, un ūdens daudzās pļavās ir vairāk nekā 50 centimetru dziļš.
Lai novērtētu Pļaviņās radušos situāciju, bija ieradies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks pulkvedis Aivars Mednis, kā arī augstas Zemessardzes štāba amatpersonas. Sastrēgumu novērtēja no krasta un lidojot ar helikopteru.
Sprāgstvielas jāiegremdē
Lejpus karjera līkuma ir vairākus simtus metru gara brīva ūdens lāma, kuru no sastrēguma sākuma šķir ap 100 metru plata monolīta ledus josla. Pēc speciālistu atzinuma, ledus daudzviet ir pārāk plāns, lai pa to droši varētu pārvietoties un ievietot sprāgstvielas, kas izkustinātu ledus masu. Pie tam straume šajā vietā ir ļoti lēna, arī ūdens dziļums neliels.
Zemessardzes 5. brigādes spridzināšanas darbu vadītājs zemessardzes kapteinis Artūrs Cīrulis, komentējot veiksmīga sprādziena izredzes, saka, ka novietot sprāgstvielas virs ledus nav lielas nozīmes, jo šādi sprādzieni visbiežāk neko nespēj mainīt. Lai iegūtu maksimālu efektu, sprāgstvielas jāiegremdē zem ūdens divu, triju metru dziļumā. Ja sprādzienu rezultātā ledus sastrēgumam pilnībā neizdotos atbrīvot ceļu, seklā ūdens dēļ ledus un vižņu masa aizdambētu upes gultni gandrīz pilnībā, un plūdi pilsētā būtu neizbēgami. Ja bez ledus spridzināšanas tomēr nevarēs iztikt, tas upes gultnes īpatnību dēļ būs jāveic no Daugavas kreisā krasta.
Nolemj gaidīt rītu
Operatīvajā sanāksmē, kura pirmdien ap pulksten 12 notika Pļaviņu kultūras namā, nolēma, ka jāturpina gatavoties iespējamajai ledus spridzināšanai, taču vienlaikus paredzēja nogaidīt un nodrošināt nepārtrauktas dežūras pie upes gadījumā, ja speciālisti nolems, ka spridzināšanai nav nozīmes.
Pēc iepriekšējo gadu pieredzes, Aizkraukles rajona ārkārtas komisijas priekšsēdētājs Pēteris Keišs teica, ka spridzināšana virs ledus visbiežāk nav devusi lielu labumu. Viņam piekrita arī Pļaviņu domes ārkārtas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kurš nobažījies par lielo ūdens daudzumu, kas ieplūdis Krustpils pagasta pļavās, kā arī ledus sastrēgumu pie Zeļķu tilta. Ja to pārrautu, kamēr nav izkustējies ledus sastrēgums pie Pļaviņām, pilsētā izveidotos kritiska situācija.
Otrajā operatīvajā sapulcē ap pulksten 15 nolēma tomēr sākt sagatavošanās darbus spridzināšanai. Atklājies, ka sastrēgumu notur divi savdabīgas formas ledus ragi abos upes krastos. Ledus biezums šajās vietās ir apmēram 40 centimetru. Spridzināšana varētu notikt šodien pēc pulksten 12. Ja tā izdotos, sastrēgums iepeldētu Pļaviņu HES ūdenskrātuvē.
