Latgalē šo dienu dēvē par blauščiņu, kāpostu Māru, kāpostnīcu, jo lielākā daļa tradīciju saistītas ar kāpostiem.
Māras dienā mostas visa dzīvā radība. Ticēja, ka šajā dienā lācis apgriežoties uz otriem sāniem, tādēļ no rīta vajadzēja agri celties, citādi lācis atdos visu savu miegu, un cilvēks visu gadu būs miegains. Agra celšanās senlatviešiem bija ļoti nozīmīga — lauku darbus sāka ļoti agri no rīta un strādāja līdz pat vakaram. No kvalitatīva darba bija atkarīga turpmākā izdzīvošana.
Tradīcijas
Darbs — šajā dienā līdz pusdienas laikam nedrīkstēja darīt nekādus rokdarbus. Nedrīkstēja šūt, jo tad tārpi izēdīšot kāpostus.
Mazgāšanās tekošā ūdenī — jaunas meitas pirms saullēkta devās mazgāties tekošos ūdeņos, jo tad vasaras saulē nenodegšot. Sviesta kulšana — Māras dienas rītā jādarina deviņzaru mieturis un jākuļ sviests (Māra, auglības dieviete, gādāja arī par pienu), jo šajā dienā tas labi izdošoties.
