Partija “Jaunais laiks” un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters piedāvā 102 novadu vietā veidot 33.
Partija “Jaunais laiks” un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters piedāvā 102 novadu vietā veidot 33, respektīvi, katru no 26 Latvijas rajoniem pārveidot par vienu lielu novadu, atsevišķi izceļot septiņas lielākās republikas nozīmes pilsētas. Katrā mazākajā pilsētā un pagastā varētu iecelt izpilddirektoru. Partijas pārstāvji izteikuši domu šajos amatos ievēlēt pašreizējos pagastvečus, tādējādi it kā saglabājot viņiem sociālās garantijas.
Protams, visi pagastu vadītāji šādu reformas variantu atbalstīs. Taču kur mēs nonāksim? Sākotnējā izejas punktā, no kura pirms vairākiem gadiem sākās administratīvi teritoriālā reforma.
Tas atkal skan pēc kārtējās ātrās idejas, kura baltiem diegiem šūta. Pieredze rāda, ka šāda ideja ne pie kā laba nenoved. Kad tā izgāzusies, idejas autors kā Nezinītis groza galvu un izbrīnā jautā, kurš gan varējis kaut ko tādu piedāvāt?
Vēl nesen Gateram gana labs bija 102 novadu projekts. Viņš to lūdza apspriest pašvaldībās, nosūtīt savus atzinumus ministrijai. Pagastos rīkoja iedzīvotāju aptaujas, sapulces, lai uzzinātu, ko domā vienkāršā tauta. Izrādās — viss velti. Nepaiet pāris mēnešu, kad ministram jau cita dziesma. 102 novadi nekam neder, vajag 33. Tas nekas, ka pirms kāda laika tieši šis variants atzīts kā Latvijai nepiemērots. Kam tad vajadzēja tērēt tos tūkstošus, kuri piešķirti novadu veidošanai un izpētei?
Atgriežoties pie 33 novadiem, mēs reformā esam ieslēguši atpakaļgaitu. Kam tāda reforma vajadzīga, ja nekas nemainīsies? Paliks tie paši rajoni, padomes, kuras pārvaldīs šo teritoriju, pagastu pārvaldnieki būs tajos pašos krēslos. Naudas plūsma un sadale nemainīsies, nomales kļūs par vēl lielākām nomalēm, un pašvaldība no iedzīvotājiem attālināsies vēl vairāk.
Skandināvijas valstīs savlaik administratīvi teritoriālā reforma ilgusi divdesmit trīsdesmit gadu, bet Latvijas valdība domā, ka mūsu valsti var dalīt kā plastilīna gabalu — šodien tā, ja nepatiks, rīt salipinās kopā un pārdalīs citādāk. Kas atliek mums? Mierīgi visā noskatīties, jo, kā ziņu aģentūrai LETA teica partijas “Jaunais laiks” frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš: “Mēs esam politiķi, tāpēc varam pieņemt lēmumus un ierēdņiem likt pildīt jaunus lēmumus.”
