Zemesgrāmatas Latvijā ieviestas no 1993. gada, es šajā jomā strādāju kopš 2005. gada. Darbs saistīts ar nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatā, īpašuma tiesību, lietu tiesību nostiprināšanu. Pašlaik esmu vienīgā tiesnese šajā nodaļā. Mūsu pārziņā ir bijušā Aizkraukles rajona teritorija, izņemot Valles un Kurmenes pagastu, kas pievienoti Vecumnieku novadam, un tie ir Bauskas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas pārziņā.
Pēdējā laikā arvien biežāk nākas saskarties ar banku sistēmas problēmām — kredītu nemaksāšanu, līdz ar to nekustamo īpašumu atsavināšanu un pārdošanu izsolē tiesas ceļā. Arvien biežāk saņemu arī tiesu izpildītāju lūgumus ierakstīt piedziņas atzīmes, maksātnespējas pasludināšanas atzīmes zemesgrāmatā fiziskām un juridiskām personām. Līdz 2011. gada beigām bijām apgabaltiesas, no pērnā gada janvāra esam rajona tiesas sastāvā kā atsevišķa nodaļa, un manā pakļautībā ir trīs darbinieki. Slodze ir liela, un no visām pilsētām pēc iesniegto lietu, nostiprinājuma lūgumu skaita esam pirmā desmitnieka vidusdaļā. Pagājušajā gadā izskatījām gandrīz trīs tūkstošus nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu lietās. Iesniegtās lietas jāizskata desmit dienu laikā, ieskaitot brīvdienas. Līdz šim esam iekļāvušies vidēji četrās dienās.
Kopš 2012. gada 1. janvāra esam pārņēmuši divas rajona tiesas funkcijas — lietas saistību izpildei brīdinājuma un bezstrīdus kārtībā. Citiem vārdiem — komunālo, neatmaksātu pavadzīmju un citu maksājumu parādus. Pērn izskatīts vairāk kā 500 šādu lietu. No vakardienas Zemesgrāmatu nodaļā sāka stažēties jauna tiesnese. Cerams, līdz gada beigām viņa nokārtos pārbaudes eksāmenu, Saeima apstiprinās amatā, viņa nodos zvērestu Valsts prezidentam un varēs pilntiesīgi pildīt tiesneses pienākumus, līdz ar to samazinot tiesneša slodzi Zemesgrāmatu nodaļā.
Strādājam gan ar papīra dokumentiem, gan elektroniskajiem, un nākotnē paredzēts visas papīra lietas skenēt. Pavisam drīz, iespējams, šomēnes, sāksim strādāt ar jaunu programmu, kurā būs lielāka datubāze, pārskatāmāka aktuālā informācija par nekustamajiem īpašumiem, īpašniekiem un viņu saistībām.
Darba apjoms pieaudzis arī Valsts zemes dienesta iepriekš izsludinātās neesošo būvju izņemšanas no nekustamo īpašumu sastāva akcijas dēļ. Valstī un arī mūsu pusē lielākā problēma ir dalītais īpašums — zeme pieder vienam, ēkas uz tās citam vai arī nav noskaidrota šo ēku piederība. Pie mums nāk arī cilvēki, kuri zemi iegādājušies pirms 15 gadiem un agrāk, bet to joprojām nav reģistrējuši Zemesgrāmatā. Liela problēma ir par pajām iegādāto dzīvokļu reģistrācija Zemesgrāmatā. Bieži vien vairs nav atrodami dzīvojamo māju, kurās ir šie dzīvokļi, īpašuma tiesības apliecinošie dokumenti. Šādos gadījumos atklājas, ka dokumentācija pēc paju sabiedrību likvidēšanas ir iznīcināta. Ja nav citu iespēju pierādīt šādu dzīvojamo māju izcelsmi, pēdējā ir ar prasību vērsties tiesā. Šos jautājumus pašvaldību iedzīvotājiem varētu palīdzēt sakārtot juristi, kurus tur algo par Eiropas līdzekļiem.
Arvien vairāk mūsu pusē nekustamo īpašumu iegādājas ārzemnieki. Aizkrauklē kāda nu jau bijusī atpūtas bāze agrāk piederēja amerikāņiem, tagad — Krievijas pilsoņiem. Arī Pļaviņās nesen nekustamo īpašumu iegādājušies Kazahstānas pārstāvji. Tiem ārzemniekiem, kuri nav ES dalībvalstu pilsoņi, zemes iegūšanā ir ierobežojumi. Tā nedrīkst būt lauksaimniecības, pierobežas, meža zeme. Uz ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri Latvijā reģistrējuši savu uzņēmējdarbību, piemēram, SIA, šie ierobežojumi neattiecas. Vietalvas un Kokneses pusē uzņēmējdarbību veic dāņu zemnieki. Arī mūsu pašu zemnieki aktīvi iegādājas zemi, īpaši Kokneses un Jaunjelgavas novadā.
Šis gads sācies ar ģimenes ārstu protestiem pret veselības ministres vēlmi viņiem par pienākumu uzlikt aprūpēt arī akūto slimību pacientus. Līdz šim to pārsvarā veica neatliekamā medicīniskā palīdzība. Sliecos domāt, ka tā nav tikai ārstu, bet visas sociālās sistēmas problēma. Lauku rajonos cilvēki pie ārsta neiet tāpēc, ka viņiem nav naudas. Rodas akūti veselības sarežģījumi, un tad problēmas tiek risinātas, izsaucot ātro palīdzību. Vienam ģimenes ārstam ir vairāk kā tūkstoš pacientu. Ja pie viņa cilvēki nāk pieņemšanas laikā un turpmāk vajadzēs būt sasniedzamam arī pārējā laikā, tad kad ārsts būs tikai cilvēks? Arī mans ģimenes ārsts jau pāris gadu nav bijis atvaļinājumā. Varbūt kā senāk jāizveido doktorāti vai jāsamazina ārstu pašreizējā slodze?
Lai celtu latviešu pašapziņu, patriotismu, šogad Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikts lielāks sods par necieņas izrādīšanu pret valsts simboliem. Manuprāt, patriotisma audzināšanu vajadzētu sākt ar šo simbolu biežāku lietošanu sabiedrībā. Tāpēc nav jābrīnās par eksprezidenta nespēju atbildēt uz jautājumu — vai jūs pazīstat šo ģerboni? Viņš izplūda vispārīgā skaidrojumā par ģerboņiem, bet uz jautājumu tā arī neatbildēja. Sākumā sabiedrība ir jāinformē un tikai tad jāķeras pie sodiem.
Janvāris sācies ar neierasti siltu laiku un paliem. Mani tie neietekmē, bet, lai nevajadzētu sašust par applūdušām mājām, nāktos stingrāk kontrolēt, kur un kas tiek būvēts. Senie latvieši mājas necēla upju palienēs, ezeru krastos. Ja vēlas dzīvot vietā, kurā noteiktā gadalaikā ir skaists skats pa logu, nākas samierināties ar neērtībām. Administratīvajam aparātam jānosaka ierobežojumi dzīvojamo ēku būvniecībai. Arī mazo HES celtniecību vispirms vajadzētu izvērtēt vides speciālistiem, lai nevajadzētu glābt zivis un lai neapplūstu teritorijas. Spilgts piemērs — Ogres HES, kurai ziemas sezonā slūžas nav paredzēts atvērt.
Brīvdienas pamīšus ar ikdienišķajiem mājas darbiem pagāja slēpojot. Pļaviņu pusē sniega vēl ir pietiekami. Kopā ar bērnu skatījāmies manas bērnības multfilmu “Nu, pagaidi!”. Par it kā negatīvo krievu kultūras, tajā skaitā filmu, ietekmi uz latviešu skatītājiem un par bijušā diplomāta Normunda Vasariņa izteikumiem saistībā ar filmu “Likteņa ironija jeb Vieglu garu” saku: ikvienam ir tiesības izvēlēties, ko skatīties. Ar varu neviens nespiež. Ja jūt sevī nostalģiju pēc padomju laika filmām, tas jau nav to laiku slavinājums. Tā vienkārši ir klasika, kura pārdzīvojusi laiku un politiskās iekārtas.
