Aizkraukles medicīnas centrā tikās sociālie darbinieki un ģimenes ārsti no Aizkraukles un citiem novadiem, lai pārrunātu un vienotos par kārtību, kādā turpmāk veiks personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējumu, lai cilvēks ar invaliditāti varētu saņemt valsts apmaksātu pabalstu īpašai kopšanai.
No šīgada 1. janvāra mainījušies noteikumi par kārtību, kas un kā veic personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējumu, ja persona ar pirmās vai citas grupas invaliditāti pretendē uz valsts apmaksātu pabalstu. Līdz šim to veica ģimenes ārsti, bet no šīgada janvāra tas jādara sociālā dienesta darbiniekam vai ergoterapeitam. Tā kā Aizkrauklē ergoterapeita nav, šie pienākumi uzticēti vienam sociālajam darbiniekam. Pienākums ir jauns, cieši saistīts ar medicīnisko izpratni par cilvēka veselības problēmām. Reizēm rodas grūtības izvērtēt, ko cilvēks īsti spēj vai nespēj veikt un vai viņš atbilst kritērijiem pabalsta saņemšanai.
Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile skaidro, ka līdz šim izveidojušās dažādas situācijas: nereti radinieki pieprasa ikdienas aktivitāšu novērtējumu, pirms vēl sakārtoti un savākti pārējie nepieciešamie medicīniskie dokumenti un nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju. Dienestā vēršas jau esošie klienti, gan līdz šim nezināmi cilvēki, tāpēc izvērtēšana notiek, pārbaudot dzīvesvietu, aprunājoties ar cilvēku, kuram ir vai tiks noteikta invaliditāte. Sociālais darbinieks vērtē, ko cilvēks dzīvesvietā spēj un ko nespēj veikt, kāda palīdzība nepieciešama, tādējādi atbildība ir liela, jo pēc vienas vizītes ir jāizlemj par pabalsta piešķiršanu vai atteikšanu.
“Sanāksmē pārrunājām, kā lai sociālais darbinieks nonāk pie atziņas, ka tieši šai personai pienākas kopšanas pabalsts. Līdz šim bija tā — cilvēks vai viņa radinieks atnāk uz sociālo dienestu ar speciālām anketām, pieprasot, lai mēs tās aizpildām, un tikai pēc tam ar tām dodas pie ģimenes ārsta. Mūsu priekšlikums bija mainīt kārtību, kādā sociālais darbinieks iesaistās novērtēšanā, — ja ģimenes ārsts pacientam ir sagatavojis visus vajadzīgos dokumentus un tajos atzīmējis, ka viņam šis kopšanas pabalsts ir nepieciešams, tad ārsts raksta izrakstu, kur otrā pusē atzīmē, ka sociālajam darbiniekam jāveic pārbaude par ikdienas aktivitāšu un vides novērtējumu dzīvesvietā. Tātad vienojāmies par to, ka mainīsies kārtība — cilvēku pie mums uz sociālo dienestu nosūta ģimenes ārsts, kurš uzskata, ka viņam šāda palīdzība ir vajadzīga,” stāsta Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile.
Pēc šīgada 1. janvāra, kad sociālajam dienestam uzdeva jauno pienākumu, darbiniekiem nebija nojausmas, cik invalīdu izrādīs interesi un pieteiksies šim pabalstam. Aizkraukles novada sociālajā dienestā triju mēnešu laikā ir veikti astoņi vides izvērtējumi kopšanas pabalsta pieprasījumam.
Ināra Gaile teic, ka iepriekš un joprojām sociālā dienesta darbinieki cieši sadarbojas ar ģimenes ārstiem, konsultējoties, lai pieņemtu iespējami objektīvāku lēmumu.
Tikšanās reizē sociālie darbinieki ar mediķiem pārrunāja arī kārtību, kādā cilvēkiem ar invaliditāti piešķir asistenta pakalpojumus darbībām un aktivitātēm ārpus mājokļa. Gailes kundze teic, ka cilvēki, kuri pieprasa šo valsts apmaksāto pakalpojumu, joprojām neizprot tā būtību. Tas paredzēts tikai tādos gadījumos, kad cilvēks ar invaliditāti asistentam jāpavada, piemēram, uz kādu kultūras pasākumu vai vizītē pie ārsta, vai uz sporta nodarbību, mācībām, jo cilvēks viens pats patstāvīgi nespēj nokļūt šajās vietās. ◆
