Decembra sākumā “Staburagam” bija iespēja apmeklēt Eiropas Komisiju, ES Parlamentu un citas ES institūcijas, tikties ar nozaru speciālistiem, pārsvarā ar ES galvaspilsētā Briselē strādājošajiem latviešiem, tajā skaitā Andreju Mamikinu —
Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas (“S&D”) locekli.
Viņš Briselē pārstāv Latvijas, tajā skaitā sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”, vēlētāju intereses. “S&D” ir otra lielākā EP esošā partija ar 191 deputātu.
Vairāku Latvijas pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu, kā arī neatkarīgo mediju pārstāvju saruna ar Andreju Mamikinu notika vienā no daudzajām Eiropas Parlamenta sanāksmju zālēm. Ļoti askētiskā telpā, kurā tikai pats nepieciešamākais — galds, ap četrdesmit krēslu, drēbju pakaramais un pāris mazāku galdu ar kafijas un karstā ūdens termosiem, plastmasas glāzēm, krūzēm.
Deputāts ierodas norunātajā laikā. Možs un apņēmības pilns mūs iepazīstina ar sevi, pienākumiem, un tūlīt ķeramies pie aktuālā jautājuma — migrācijas jeb patvēruma meklētājiem no Ziemeļāfrikas.
Tas ir tikai sākums
Sākumā viņš pauž savas grupas, proti, “S&D”, nostāju šajā jautājumā. “Gribam to vai nē, bēgļi būs jāuzņem,” viņš atzīst. Tāpat arī to, ka šajā nelaimē — karadarbībā Sīrijā, nemieriem citviet — liela nozīme ir arī ES, kas politiski aktīvi piedalījusies šajos konfliktos. Deputāta personīgais viedoklis ir negatīva nostāja pret trim no 28 Savienības dalībvalstīm, kurām patvērumu meklētāju uzņemšanā oficiāli atļauts bēgļus nepieņemt — Lielbritānijai, Dānijai un Īrijai. Šīs valstis balstās uz ES funkcionēšanas līgumu, kurā arī atrunāts punkts par bēgļu neuzņemšanu. Īrija gan ar valdības lēmumu piekritusi uzņemt trīs tūkstošus. Turpretī Latvijas valdība bez ierunām apstiprinājusi visus līguma punktus. Mamikins te “akmeni met” Induļa Bērziņa un toreizējās valdības “dārziņā”. Pirms Latvijas iestāšanās ES viņš kā ārlietu ministrs pakalpīgi izpildījis visus piedāvātos nosacījumus, neiedziļinoties tajos. Līdz ar to šobrīd Latvijas valdībai nav iespēju ne atteikties no bēgļu uzņemšanas, nedz rīkot referendumu par šo jautājumu. Tāpat toreiz bija apstiprināts un tagad jāpilda nosacījums par militārā atbalsta sniegšanu kādai no dalībvalstīm. Tāpēc Latvijai pēc Francijas lūguma jāpiedalās militārajās akcijās Sīrijā.
Atgriežoties pie bēgļu jautājuma, jāapzinās, ka šie 776 bēgļi, kuri Latvijai jāuzņem, ir tikai sākums, neliela daļa no 160 tūkstošiem. Respektīvi, Latvijas kvota ir 1,29% no tiem, kuri apzināti un par kuriem lemts šī gada rudenī. Patiesībā Eiropā šobrīd ir vairāk kā miljons bēgļu. Ja lieto esošo kvotu sadalījumu, Latvijai nāktos uzņemt ap 11 tūkstošiem patvēruma meklētāju. Jau šobrīd Eiropas Komisijā raisoties diskusijas par pastāvīga kvotu mehānisma ieviešanu. Tā ieviešanas gadījumā katra dalībvalsts būtu spiesta automātiski, piemēram, Latvijā bez Saeimas balsojuma, uzņemt katru nākamo bēgļu “porciju”.
“Metāllūžņi” profesionāļu vietā
Vai visi patiešām ir kara bēgļi? Starp viņiem redzot pārsvarā gados jaunus vīriešus dārgiem telefoniem rokās, atbilde nav vienprātīga. Eiroparlamentārietis saka: var saprast arī viņus — Eiropas dēļ viņu valstī noris karadarbība, tāpēc, kā atriebjoties par izpostīto vidi, mājām, šie cilvēki uzskata, ka eiropiešiem ir pienākums palīdzēt. Vai starp šiem atnācējiem ir potenciālie teroristi? “S&D” biedri no Vācijas teic, ka, analizējot situāciju, riska zonā ir ap 2% jeb 20 tūkstošu. Tas vēl nenozīmē, ka viņi visi ir bīstami tiešā veidā. Daļa ir sociāli dezorientēti, ar zemu izglītību vai bez tās, viegli savervējami un sagatavojami teroraktiem. Vai konkrēti Latvija ir gatava teroraktu draudu novēršanai? Mamikins ir skeptisks. Salīdzinot ar Francijas izlūkdienestu, kuru uzskata par vienu no efektīvākajiem, darbību, tajā pašā laikā “noguļot” novembra notikumus, par Latvijas specdienestu spēju lielu cerību nav. Apzinoties pašreizējo situāciju specdienestos, militāro nodrošinājumu, kas pamatā papildināts ar “metāllūžņiem”, te domājot dažādu lietotu tehnikas vienību iegādi, situācija nav spīdoša. Līdz šim mūs glābusi valsts nabadzība un lielais attālums no konflikta zonām. Te Mamikins min piemēru par kādu paziņu, lietuvieti no Eiropas Komisijas. Viņš devies uz Vācijas bēgļu nometnēm un jokojot pateicis, ka ņemšot pāris cilvēku sev līdzi uz Lietuvu. Visi potenciālie līdzbraucēji esot aizbēguši. Uz Lietuvu braukt neviens nevēlas. Toties teroristiem viss viens — jebkurš eiropietis, tajā skaitā latvietis, viņuprāt, ir vainīgs situācijā Sīrijā.
Valoda palīdz saplūst
Kādas ir prognozes? “Islāma valsts” nodaļu iznīcināšana visā pasaulē būtu viens no apstākļiem, kas samazinātu bēgļu plūsmu. Infrastruktūras atjaunošana ar Eiropas finanšu palīdzību šajās karadarbības skartajās teritorijās ir otrs būtisks solis. Tas varētu apturēt un pat pagriezt bēgļu plūsmu pretējā virzienā. Pretējā gadījumā Sīrija, tas ir, ap 20 miljoniem iedzīvotāju, kaimiņvalsts Turcija ar 2 miljoniem sīriešu var kļūt par nebeidzamu bēdu ieleju eiropiešiem.
Otrs diskutabls jautājums bija saistībā ar Latvijā dzīvojošo saliedētību un integrācijas politiku. Katram atsevišķi esot modram par savu un kaimiņa drošību, palielinātos arī valsts drošības līmenis. Šajā saistībā Mamikins norādīja uz joprojām neatrisināto problēmu ar valsts apmaksātām latviešu valodas apmācības nodarbībām gan krieviem, gan jebkuram citas tautības cilvēkam, kurš dzīvo Latvijā. Klātesošo iebildumos izskanēja norādes arī uz krievu valodas bezmaksas kursu neesamību, bet kuri palielinātu cilvēku konkurētspēju darba tirgū.
