Saistībā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju par lielo tēriņu pieaugumu sociālajā budžetā, kas it kā kļuvis par lielāko slogu valsts pamatbudžetam, Labklājības ministrija (LM) izskaidro reālo situāciju.
LM norāda, ka jau kopš 1991. gada sociālā budžeta izdevumi tiek finansēti no sociālajām iemaksām, ko veic pats cilvēks un viņa darba devējs. Tomēr par sociālās apdrošināšanas sistēmu kā pašfinansējošu var runāt tikai, sākot ar 1996. gadu, kad sākta visaptveroša sociālās apdrošināšanas sistēmas reforma. Tās rezultātā sociālā budžeta ieņēmumi un izdevumi tiek uzskaitīti atsevišķi no valsts pamatbudžeta.
To, ka sociālās apdrošināšanas sistēma visus šos gadus ir spējusi pati sevi atražot, pierāda fakts, ka 2009. gada sākumā līdzekļu uzkrājums sociālajā budžetā bija 951 miljons latu (ieskaitot visus atdotos parādus un nomaksātos kredītprocentus valsts pamatbudžetam, kas bija radušies Krievijas krīzes ietekmē 90. gadu beigās). Savukārt valsts pamatbudžets pat “treknajos gados” ir bijis ar deficītu (mīnus 4% no iekšzemes kopprodukta 2008. gadā) un visu laiku tika “lāpīts” ar sociālā budžeta pārpalikumu.
Ekonomiskā krīze ir radījusi būtiskus ierobežojumus sociālā budžeta finansēšanas iespējām. Rezultātā šogad budžets pirmo reizi kopš 2002. gada ir apstiprināts ar deficītu. Tādējādi sociālā budžeta deficīta mazināšana ir skārusi gandrīz ikvienu Latvijas ģimeni, kas izpaudās kā pensiju un pabalstu ģimenēm ar bērniem samazinājums. Saskaņā ar pēdējiem grozījumiem speciālais budžets ir apstiprināts ar 206 miljonu latu deficītu, un tas tiek finansēts no iepriekšējo gadu līdzekļu uzkrājuma (augusta beigās līdzekļu uzkrājums bija sarucis līdz 845 miljoniem latu).
Bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits jau vairākus mēnešus ir nostabilizējies un nepieaug. Diemžēl LM speciālisti secina, ka ne par visiem bez darba palikušajiem ir veiktas sociālās iemaksas, rezultātā bezdarbniekiem nav tiesību pretendēt pabalstam. Piemēram, jūlijā no visiem Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajiem bezdarbniekiem tikai 54% bija tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.
“Lai kliedētu finanšu ministra bažas, visiem prognozētajiem bez darba palikušajiem 200 tūkstošiem bezdarbnieku gada beigās tiesību uz bezdarbnieka pabalstu nebūs. Ja pretendentu bezdarbnieka pabalstam skaits gada beigās pieaugs, tad šis pabalsts būs ikviena sociālo iemaksu veicēja nopelnīts,” uzsver labklājības ministrs.
Labklājības ministrs U. Augulis atgādina, ka kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) arī Latvijā ir izstrādāta pabalstu izmaksas kontroles shēma. Tā paredz, ka, pārvietojoties starp dalībvalstīm, par vienu un to pašu cilvēku pabalstu divas reizes nemaksā — Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodrošina piešķirto pabalstu kontroli personām, kuras ir izbraukušas gan uz Īriju, gan citām ES dalībvalstīm.
Kaut nākamā gada kopējā valsts budžeta samazinājumu attiecinās arī uz sociālo budžetu, U. Augulis uzskata, ka sociālās apdrošināšanas sistēma joprojām spēj darboties kā pašfinansējoša. Samazinoties iedzīvotāju darba ienākumiem, samazināsies arī budžeta izdevumi. Tas attiecas uz tiem pabalstiem, kuru apmērs ir tieši atkarīgs no iepriekšējiem darba ienākumiem.
Vienlaikus ministrs norāda, ka ir nepieciešams domāt ilgtermiņā, jo būtiski pieaug iedzīvotāju skaits pensijas vecumā, t. i., par pensijas vecuma palielināšanu, taču ne agrāk par 2016. gadu.
Pēc LM statistikas datiem, kopējais valsts pensiju saņēmēju skaits 2008. gada decembrī bija 556,7 tūkstoši cilvēku, savukārt 2009. gada jūlijā — jau 561,9 tūkstoši cilvēku.
