Sestdien Rīgā, viesnīcā “Radisson SAS”, apbalvoja laikraksta “Diena” rīkotā konkursa “Kas notiek?” uzvarētājus.
Sestdien Rīgā, viesnīcā “Radisson SAS”, apbalvoja laikraksta “Diena” rīkotā konkursa “Kas notiek?” uzvarētājus. “Staburags” jau rakstīja, ka Zemgales novadā par zinošāko atzīta Pļaviņu ģimnāzijas 9.a klase.
Uzvaru apliecinošs atzinības raksts turpmāk glabāsies skolā, bet katram skolēnam par šo konkursu atgādinās īpašs rokaspulkstenis. Protams, ikviena skolēna ģimenes albumā viena no ievērojamākajām būs fotogrāfija, kurā klase redzama kopā ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi—Freibergu.
Sasniegts gandrīz maksimums
Konkursu “Diena” rīko jau ceturto gadu. Tas kļuvis tradicionāls. Veidojas arī tā noslēguma tradīcijas. Piemēram, uzvarētāju apbalvošanā vienmēr ierodas Valsts prezidente, tā allaž notiek vienā un tajā pašā vietā, individuālie uzvarētāji saņem IBM datoru, jauniešus sveic Latvijas ievērojamākie mūziķi. Šoreiz — Ance Krauze un Lauris Reiniks.
Katru gadu konkursā “Kas notiek?” piedalās arvien vairāk 9. klases audzēkņu. Šogad sasniegts gandrīz maksimums — 96 procenti. Iespējams, piektajā — jubilejas — konkursā Latvijā vairs nebūs nevienas 9. klases, kura nebūs izmēģinājusi laimi šajā zināšanu konkursā.
Palikt vienatnē ar tekstu
Atklājot svinīgo apbalvošanas ceremoniju, “Dienas” galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte uzsvēra, ka šādu konkursu rīko ne tikai tāpēc, lai mudinātu jauniešus lasīt laikrakstus, bet galvenokārt tāpēc, lai ieinteresētu viņus lasīt jebko, palikt vienatnē ar tekstu, analizēt, domāt, veidot savu pozīciju. Jaunietis, kurš daudz lasījis, ir zinošs un spēj spriest par notiekošo, grūtāk apmuļķot, ar viņu nevar manipulēt.
Liela nozīme ir arī skolotājam, viņa mudinājumam krāt arvien jaunas zināšanas, neaprobežoties tikai ar skolā mācīto. Valsts prezidente Vaira Vīķe — Freiberga uzskata, ka tieši skolotājs jaunietim atver prātu. Nevis pasaka priekšā, bet rosina rast atbildi savā atziņu un faktu krātuvītē.
Konkursa uzvarētāju godināšanā kopā ar saviem audzēkņiem bija arī skolu direktori, klašu audzinātāji un skolotāji, kuri palīdzējuši jauniešiem sagatavoties konkursam.
Streips mudina jautāt
Šogad konkursa rīkotāji izmēģināja arī ko jaunu — diskusiju, kuru vadīja žurnālists Kārlis Streips, bet uz jauniešu jautājumiem atbildēja Sarmīte Ēlerte, Latvijas televīzijas ģenerāldirektors Uldis Grava un Radio SWH prezidents Zigmars Liepiņš.
Jautāšana sākumā nevedās, bet tad “vērsim pie ragiem” drosmīgi ķērās pļaviņieši, un vēlāk, Kārļa Streipa asprātīgi mudināti, vaicātāji slēja rokas viens pēc otra. Visi jutās kā īstā preses konferencē, jautājumi nebija iepriekš sagatavoti un reizēm atbildētājus pat pārsteidza.
Liels, nopietns un gaišs
Sākumā, protams, par konkursu. Kam radusies tāda ideja? Sarmīte Ēlerte atcerējās, ka pirmie par to ierunājušies akciju sabiedrības “Diena” prezidents Arvils Ašeradens un mārketinga nodaļas vadītāja Anna Mukha.
Laikrakstam “Diena” jau vienpadsmit gadu. Kad avīze radās, šodienas konkursa uzvarētāji vēl vadīja dienas bērnudārzā. Tāpēc saprotams jautājums, kā radies nosaukums “Diena” un kāpēc tieši tāds? Galvenā redaktore Ēlertes kundze atminējās, ka nosaukums ticis ilgi meklēts un sākotnēji izraudzīti divi vārdi, viens no tiem — diena. Tad kādā no apspriedēm viņai radusies doma — varbūt atstāt tikai vienu vārdu “Diena”? Tas taču ir kaut kas liels, nopietns un gaišs!
9. klasē pirmo reizi uzpīpē
Jauniešus interesēja, ko šī trijotne darīja, kad paši mācījās 9. klasē. Sarmīte Ēlerte atzinās, ka pirmo reizi slepeni uzpīpējusi, bet Zigmars Liepiņš ar meitenēm devies piedzīvojumiem bagātos izbraukumos uz Bernātiem. Tas gan bijis klasi iepriekš, jo agrāk pamatskolā bija jāmācās tikai astoņus gadus.
Vienīgi Gravas kungs nevarēja pateikt, ko īsti viņš tādā vecumā darījis, jo Latvijā viņš skolā nekad nav gājis, bet bēgļu nometnēs pārcelts pat no 4. klases uz desmito.
“Hameleonu rotaļas” nebeigsies nekad
Pļaviņieši Uldim Gravam skaidri un gaiši noprasīja, kāpēc Latvijas televīzijas 1. programmā nav jauniešiem domātu raidījumu? Gravas kungs teica, ka par to ir domāts un situācija radikāli mainīsies jau 2003. gada sākumā. Lai tikai nedaudz paciešoties.
Smieklu vētru zālē izraisīja rīdzinieku jautājums, kad reiz beigsies seriāls “Hameleonu rotaļas”? Ulda Gravas atbilde bija īsa un kodolīga: “Nekad!”. Viņš atklāja, ka pat Ēlertes kundze reiz sarunā piekodinājusi: “Ja gribi amatā noturēties, dari, ko darīdams, tikai neaiztiec “Hameleonu rotaļas”!”…
Kāpēc Radio SWH?
Daudz jautājumu bija arī saistībā ar Radio SWH. Kāpēc radiostacijai tāds nosaukums? Liepiņa kungs skaidroja, ka sākotnēji uzņēmumam bijuši četri dibinātāji, viens no tiem — firma “Softwearhouse Riga”, kurai piederējis 80 procentu akciju. Vēlāk tā savas pajas pārdevusi LNT, taču raidstacijas nosaukums brenda atpazīstamības dēļ palicis nemainīgs.
Jauniešiem patīk jaunā raidstacija SWH— Rock, taču to nevar dzirdēt visā Latvijā. Vai turpmāk kaut kas mainīsies? Zigmars Liepiņš atklāja, ka firmai licence šīs raidstacijas darbībai ir tikai Rīgā, visā Latvijā tā droši vien arī nerentētos. Lielākā konkurente Radio SWH šobrīd ir valsts radio programma — Latvijas radio 2.
Ufo un Fredi opera neatņems
Radio SWH Ufo un Freža no rītiem “plēstie” joki patīk gan jauniem, gan veciem. Konkursa uzvarētāji interesējās, cik ilgi šis duets vēl būs dzirdams ēterā.
Liepiņa kungam ar humora izjūtu viss kārtībā, un par abiem jokdariem viņš zināja teikt: kaut arī Ufo un Fredis Nacionālās operas izrādē “Sikspārnis” tēlo vienu un to pašu lomu — viens dzērāju, otrs nedzērāju, opera, cerams, radio neizkonkurēs!
Kā man garšo alus!
Zigmaru Liepiņu pārsteidza pusaudžu jautājums, vai viņam garšo alus “Radio SWH”? Viņš gan domājis, ka mūsdienu jaunatne alu sākot lietot nedaudz vēlāk… Liels speciālists viņš neesot, bet šis alus esot normāls, tikai tagad ražo nevis alu “SWH”, bet gan “SWH Rock”, un ir cits sadarbības partneris. Viņaprāt, mainījies tikai nosaukums…
* * *
Vakarā, sātīgi paēduši un kopā ar Lauri Reiniku izdejojušies diskotēkā, pļaviņieši devās mājup autobusā, par kura izmantošanu visas dienas garumā, tāpat kā visiem uzvarētājiem, samaksāja konkursa rīkotāji.
Kā jokojot ieteica Kārlis Streips, ja ļoti gribas vēlreiz piedalīties šajā konkursā un pretendēt uz individuālo balvu, tikai jāpaliek 9. klasē uz otru gadu!
Fakts.
Šogad konkursā savu līdzdalību bija pieteikušas 786 skolas — 29256 skolēni no 1426 klasēm. Vēlmi piedalīties konkursā bija izteikuši par 12% skolēnu vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tas ir konkursa četru gadu vēsturē lielākais dalībnieku skaits.
