“Šajās dienās Aizkraukles “Purvciemā” kārtējo reizi nopļāva zāli,” stāsta aizkraukliete Z. (vārdu lūdz nepublicēt).
— Viss ir glīts un sakopts, prieks paskatīties pa dzīvokļa logu. Diemžēl kā darvas piliens medus mucu skatu bojā aizaugusī smilšu kaste. Zāle tajā sazaļojusi jau bērna augumā. Kad ciemos bija atbraukuši mazbērni, viņus nācās vest uz lielo spēļu laukumu. Saprotu, ka ar zāles pļāvēju smilšu kastē iebraukt nevar, bet kādam taču šīs nezāles jāizravē! Vai tas nebūtu sētnieka pienākums? Vēl nelaiķis Plūmes kungs solīja, ka šopavasar sāks “Purvciema” labiekārtošanu. Jaunā vadība tādus solījumus laikam neatceras. Mēs pat vairs neceram, ka atjaunos kaut šo smilšu kasti un iebērs tajā smiltis… Ja tas nav paredzēts, vajadzētu to nojaukt vai vismaz izravēt. Ja man nebūtu tik daudz gadu un būtu vairāk spēka, es to izdarītu pati, bet galu galā kāpēc tad mēs tik daudz maksājam “Laumai” par mājas un apkārtnes apsaimniekošanu?
