Aizkrauklietes Ināras Vītoliņas ikdiena aizrit skaistumkopšanas salonā, viņa ir kosmetoloģe. “Laikam esmu piedzimusi ar otiņām rokā, tāpēc savu dzīvi bez skaistumkopšanas nespēju iedomāties,” teic Ināras kundze.
VIZĪTKARTE.
VĀRDS, UZVĀRDS: Ināra Vītoliņa
DZIMŠANAS VIETA UN LAIKS: Rīga, 1973. gada 15. jūnijs
IZGLĪTĪBA: Rīgas Stradiņu 2. medicīniskā skola, feldšere
DZĪVESVIETA: Aizkraukle.
NODARBOŠANĀS: Kosmētiķe
ĢIMENE: precējusies, vīrs Andris, divi bērni, Megija un Roberts
VAĻASPRIEKS: darbs.
HOROSKOPA ZĪME: Dvīnis.
Prot lietot kosmētiku
— Vai jūs arī pēc profesijas esat kosmetoloģe?
— Diplomā rakstīts — feldšere, bet savā profesijā neesmu strādājusi nevienu dienu. Mācījos Aizkraukles 1. vidusskolā, pēc tam Rīgā, Stradiņu 2. medskolā apguvu feldšeres profesiju. Bijām pēdējais kurss, kas to mācījās. Feldšeriem bija jāprot viss — pieņemt dzemdības, sniegt pirmo palīdzību, sašūt brūci. Pašiem bija jāmeklē prakses vieta, bet ar mums, studentiem, neviens negribēja ķēpāties. Lai dabūtu prakses vietu, solījos pēc skolas absolvēšanas doties strādāt uz Zalvi. Protams, man turp nemaz negribējās, jauna meitene, tikko beigusi studijas… un neaizbraucu.
— Kā nonācāt līdz skaistumkopšanai?
— Šīs lietas mani interesēja jau no agras bērnības. Manā skolā raksturojumā bija teikts — māk lietot kosmētiku. Šķiet, es jau piedzimu ar otām rokā un prasmi rīkoties ar kosmētiku. Mana māte ļoti rūpējās par sevi, pucējās. Mājās vienmēr bija ļoti daudz kosmētikas, smaržas. Tādā vidē dzīvojot, man likās, ka nekas nav tik svarīgi, kā sievietei perfekti izskatīties.
Dievs rāda, kur jāiet
— Kur apguvāt kosmētiķes prasmes?
— Tolaik kosmetologu skolu vispār nebija, informācija bija jāmeklē pašai. Mācoties Stradiņa universitātē, biju ieguvusi masieres diplomu. “Rīgas modēs” kosmētikas salonā, mācījos kosmetologu kursos un drīz atvēru savu kosmētiskas kabinetu. Sākumā visu darījām paši. No kosām pati vārīju losjonus, izmantoju olbaltumu, miltus maskām. Meklēju visu iespējamo literatūru, mācījos.
— Strādājot krājas pieredze…
— Nenoliedzami, es šajā profesijā esmu jau 15 gadu, ir sakrātas gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas. Mācīties vajag ļoti daudz un nepārtraukti. Uzskatu, ka kosmetologam ir jābūt medicīniskajai izglītībai. Bez tās tomēr profesionāli darboties nevar. Man ļoti patīk mans darbs, tā ir sirdslieta. Atnāku, atveru katru pudelīti, katrā maskā, krēmā, šķiet, ir daļiņa no manas sirds. Ja var pelnīt, nodarbojoties ar savu vaļasprieku, tā ir laime. Nevar strādāt bez entuziasma. To novēlu visiem — atrast dzīvē savu īsto ceļu. Šķiet, pats Dievs ved un rāda, kur jāiet.
Francijas pasaka
— Kur vēl esat papildinājusi zināšanas?
— Latvijas labākos meistarus uzaicināja uz kursiem Francijā, arī es tajos piedalījos. Skaistumkopšanas institūtā bija gan teorētiskās, gan praktiskās mācības. Tomēr nekā pārsteidzoša tur nebija. Uzskatu, ka mēs, Latvijas kosmetologi, strādājam daudz labāk, esam izglītotāki, zinošāki. Manuprāt, skaistumkopšanas nozare mūsu valstī ir ļoti attīstīta, ar ko mēs, latvieši, varam lepoties.
— Un kādi iespaidi par ikdienu Francijā?
— Saista franču nesteidzīgais dzīvesveids. Pusdienas — stundu, pusotru, ar vīna glāzi. Neviens neskrien, stresa nav. Piecelies no rīta, iedzer kafiju, zini, ka būs burvīga, mierīga diena, bez nervozēšanas un steigas. Kā pasakā. Sociālā nodrošinātība augstā līmenī. Mēs dzīvojam, lai strādātu, bet viņi strādā, lai dzīvotu. Nākamajā dzīvē gribētu piedzimt Francijā! Mani fascinē franču neizmērojamais patriotisms un lepnums par savu valsti. Viņi tā lepojas ar to, ka ir franči! Skumji, ka Latvijā tā nav.
Sviests uz sejas, nevis uz maizes
— Vai krievietes atšķiras no latvietēm?
— Krievu sievietes ir spilgtākas, atvērtākas, brīvākas. Viņām jau ir dabas dota prasme sevi sakopt, pasniegt. Latvietes ir ļoti šarmantas, bet ieturētākas un klusākas, mazāk lieto dekoratīvo kosmētiku. Krieviete izvēlēsies spilgtas krāsas, latviete — neuzkrītošākus toņus. Tomēr nekur nav plusu bez mīnusiem. Sievietēm jālieto dekoratīvā kosmētika, īpaši, sasniedzot noteiktu vecumu, par sevi jārūpējas vairāk.
— Vai krīze skaistumkopšanu ir ietekmējusi ?
— Nedaudz, jo sievietes vienmēr ir sevi kopušas, gan deviņdesmito gadu krīzes laikā, gan šobrīd, lai arī neklājas viegli. Daudzas sievietes pārdomā pirkumus, lai ieekonomētu naudu sevis kopšanai. Kāda mums ekonomiskā situācija, tomēr — cik skaistas ir mūsu sievietes! Daudzas saka — man jau tā iet štruntīgi, bet, ja es paskatīšos spogulī un vēl tur redzēšu nepatīkamu attēlu…
— Vai piekrītat teicienam: skaistums izglābs pasauli?
— Pilnīgi. Pat kara laikā sievietes rūpējās par savu izskatu — sviestu neēda, bet smērēja uz sejas. Krāsoja matus, tina uz ruļļiem, tā kā zeķbikšu nebija, uz kājām krāsoja svītriņas — mānīgu zeķu vīlīti. Amerikā lielās depresijas laikā sievietes krāsoja matus, sarkanas lūpas. Elizabete Ardena “uzliesmoja” krīzes laikā.
Pumpas ir visiem
— Pēdējā laikā sāk krāsoties mazas meitenes.
— Diemžēl šī tendence pieņemas spēkā. Nesaprotu, kāpēc bērnudārza bērniem pirms 1. septembra balina matus? Par to esmu šokā. Augusta beigās frizētavā vienmēr ir mazi bērni, salonā pilns mazām “dāmām”, ļoti daudz krāso matus. Šķiet, ka vecāki atļauj visu, kas pašiem bijis liegts. Kādi tagad izlaidumi bērnudārzos! Krāsoti mati, skropstas un lūpas. Skaistumu, kas ir bērniem, jauniešiem, Dieviņš ir uzdāvājis! Neko vairāk nevajag! Jau no rīta pamostoties viņi izskatās ļoti labi!
— Arī padsmitnieces pēdējos gados pārmērīgi lieto kosmētiku.
— Un tieši tāpēc nereti sākas ādas problēmas — “špaktelē”, “špaktelē”, āda neelpo, rodas iekaisumi, pinnes, pumpas. Nepareiza dekoratīvās kosmētikas lietošana ļoti bojā ādu. Protams, gadījumi ir dažādi, viena lieto tonālo krēmu un nekas, bet ir arī problemātiska āda, kurai daudz nevajag, palieto tonālo, un sākas iekaisums. Bieži vien meitenes saskatās filmās, žurnālos, kur visi ir tik ideāli un nevainojami, taču nekā tāda patiesībā nav! Tas ir grims. Pumpas ir visiem, arī slavenībām. Televīzijā ir labs grims, taču ikdienā tas absolūti neder, jālieto tāds tonālais krēms, kas nav redzams. Jāmāk to darīt pareizi un svarīgi arī pareizi seju notīrīt.
— Jauniešiem trūkst zināšanu?
— Pat ļoti. Skolā vajadzētu būt nodarbībām, kurās mācītu lietot kosmētiku. Ir taču stundas, kurās māca adīt, tamborēt, gatavot, bet kāpēc nemāca, kā sevi sakopt un padarīt skaistāku? Dekoratīvā kosmētika izceļ skaistumu, bet nerisina ādas problēmas, tā domāta tikai veselai ādai. Ja sāp kāja, kuņģis, cilvēks iet pie ārsta, pērk zāles, bet kāpēc pumpas uz sejas neārstē? Nopūderē un viss. Rodas ādas bojājumi, rētas. Jebkura slimība ir jāārstē, arī pinnes ir slimība.
Smaidiet, kungi un dāmas, smaidiet!
— Kā ikdienu padarīt krāsaināku?
— Jāmēģina sev apkārt radīt paradīzi. Jāskatās uz skaistām lietām, nevajag vērot briesmīgās filmas, jāklausās Mocarts. Mēs taču paši veidojam savu dzīvi. Var jaukā atmosfērā baudītt tēju, kafiju, iedegt sveci, ikvienu lietu darīt ar mīlestību, lai ir skaisti! Redzot bēdīgas un pelēkas sejas, gribas sapurināt cilvēkus un kliegt: “Smaidiet! Kungi un dāmas, smaidiet taču!”. Vajag smaidīt par spīti visam, kas notiek. Tā ir vieglāk pārvarēt grūtības. Smiekli ir vitamīni un smaids neko nemaksā.
— Kas rada skaistumu?
— Mīlestība ir dzinulis, kas rada skaistumu un liek būt skaistām. Visām sievietēm novēlu mīlestību, jo mīlestība dara brīnumu lietas. Vizuāli — desmit gadu nost, acis staro!
— Kas, jūsuprāt, ir nauda?
— Tā ir drošība, bet ne laime. Par drošību jācīnās, bet galvenais tomēr ir mīlestība, bez tās uz šīs zemes nebūtu nekā!
— Vai iekšējam un ārējam skaistumam jābūt līdzsvarā?
— Protams. Kā veidojas tādas gaišas, skaistas kundzes, skaisti novecojušas? Maigi sejas vaibsti, līnijas, viņas izstaro harmoniju. Tāds skaistums nāk no sirds. Koko Šanele savlaik teica: “Padsmit gados izskaties tā, kā radījis Dievs, trīsdesmit gados — kā vēlies, bet pēc piecdesmit sejā parādās tas, ko esi nopelnījusi.”
— Kādu sevi iedomājaties pēc daudziem gadiem?
— Kad man būs 85 gadi, gribu sēdēt te, kosmētikas kabinetā, šajā krēslā, ar sarkani nokrāsotām lūpām. Jādzīvo skaisti!
Citi par Ināru Vītoliņu
Irīna Bitāne, kolēģe
— Kopā strādājam gandrīz desmit gadu, saprotamies jau no pusvārda. Ināra ir izpalīdzīga, atsaucīga, saprotoša. Vienmēr gatava uzklausīt, ja gadās personīgas problēmas, arī tās Inārai var uzticēt. Ja rodas problēma darbā, vienmēr cenšas rast atradīs risinājumu, kas apmierinātu visus.
