Aizvadītās nedēļas nogalē televīzijā izskanēja kāda interesanta ziņa.
Aizvadītās nedēļas nogalē televīzijā izskanēja kāda interesanta ziņa. Brāļi lietuvieši grib legalizēt kandžas tecināšanu, pasludinot šo dziru par nacionālo kulinārijas mantojumu. Jautājums ļoti nopietns, jo tiek virzīts apspriešanai Lietuvas Seimā.
Pasmīnēju par tādu ideju un iedomājos, kā tā izskanētu Latvijā. Kandžas tecināšana pie mums laikam vairs nav aktuāla, jo nu tā pārtapusi atšķaidīta spirta un citas nenosakāmas izcelsmes apreibinošas dziras tirdzniecībā tā sauktajās “točkās”. Tā pie naudas var tikt ātrāk un ērtāk, jo, lai iegūtu labu kandžu, jāpatērē daudz laika, tas prasa arī materiālos ieguldījumus, precizitāti un rūpīgu darbu.
Latvijā cieņā citas tradīcijas un dzērieni, tāpēc par nacionālo kulinārijas mantojumu varētu pasludināt alu. Par šī dzēriena lielo popularitāti liecina arī statistikas dati, kuri vēsta, ka no 2001. līdz 2004. gadam šī dzēriena patēriņš uz vienu cilvēku gadā audzis no 45 litriem līdz 60,3 litriem. Statistiķi izpētījuši, ka alus, salīdzinot ar citiem alkoholiskajiem dzērieniem, latvieša “ēdienkartē” ir viens no iecienītākajiem.
Alus tirdzniecības un patēriņa apjoms jau sasniedzis tādu līmeni, ka bez alus Latvijā nenotiek neviens pasākums. Jāņi un alus, hokejs un alus — tie ir tikai pāris pasākumu, kas kopā ar putojošo miestiņu kļuvuši par nedalāmiem jēdzieniem. “Ir alus, ir varianti” — vēsta reklāma. Lai arī alkoholisko dzērienu reklāmā pausts, ka to lietošana ir kaitīga veselībai, alus ražotāji mūs cenšas pārliecināt, ka tas nav nekas kaitīgs. Piemēram, lielais alus ražotājs “Aldaris”, piedāvājot pircējiem alkoholiskos kokteiļus, apgalvo, ka tie neapreibina, bet tikai atslābina…
Cerams, lietuviešu ideja par kandžas tecināšanas legalizāciju ir tikai smalks humors, uz ko uzķērušies ziņu veidotāji, citādi šī rīcība lietuviešiem var izvērsties par valstiska mēroga nelaimi. Un, kas zina, varbūt arī letiņi vēl sagribēs kaut ko legalizēt. Taču gan mēs, gan brāļi lietuvieši alkoholisko dzērienu patēriņa ziņā tik un tā esam pirmajā četriniekā Eiropā. Neskatoties uz aizliegumu alkoholiskos dzērienus gatavot mājās, pārdot un pirkt “točkās” nelegālo alkoholu, brīdinājumiem par dzeršanas kaitīgumu, lietuvieši ir otrie lielākie, latvieši — ceturtie lielākie dzērāji Eiropā.