Veselība un skaistums ir lietas, kas cilvēces prātu nodarbinājušas kopš tās pirmsākumiem. Par vienu no skaistuma rādītājiem, protams, tiek uzskatīts smaids, kas savukārt nozīmē veselus un labi koptus zobus. Loģisks būtu jautājums — kurš gan mūsdienās nezina, kā rūpēties par mutes dobuma veselību? It kā visi zina, bet ir lietas, ko dažkārt vēlams atgādināt, tāpēc mūsu lasītājiem piedāvājam zobārstniecības māsas Antras Ozoliņas padomus un atziņas. Antra savā specialitātē strādā jau ilgāk nekā desmit gadu un zināšanas nemitīgi papildina. Tas nav tikai tāpēc, lai reizi piecos gados nokārtotu resertifikāciju. Medicīna ir Antras sirdslieta.
Antra ir viena no retajām māsām — zobārsta palīgiem, kura zobārstniecību ir apguvusi kā atsevišķu specialitāti Rīgas 1. medicīnas skolā (šobrīd Rīgas 1. medicīnas koledža). Pirms diviem gadiem viņa absolvēja arī Latvijas Universitāti, un tagad ir māsa ar bakalaura grādu. Antras kvalifikācijas darba temats bija periodonta slimības un sabiedrības informētība par mutes dobuma kopšanu. Šos datus viņa ieguva, arī veicot anketēšanu. Apkopojot iegūtos rezultātus, atklāja, ka sabiedrībai šajā jomā zināšanas ir, taču nereti cilvēki atzīst, ka par saviem zobiem rūpējas nepietiekami.
Katrai sezonai sava
“Anketās bija jautājums, cik reižu gadā vajadzētu apmeklēt zobu higiēnistu, uz ko pārsvarā cilvēki atbildēja pareizi — divas reizes. Nākamais jautājums bija, cik reižu zobu higiēnistu apmeklējat jūs, uz ko man bieži atbildēja, ka vienu vai pat nevienu. Kā iemesls tika norādīts naudas trūkums,” pastāsta Antra. “Taču tieši higiēnists ir tas, kurš cilvēkam, ja vien to nav izdarījuši vecāki, iemāca pareizi tīrīt zobus.
Tas jādara ar viegli masējošām apļveida kustībām virzienā no smaganas uz zobu, un katrs zobs jānotīra vismaz desmit reižu gan no iekšpuses, gan ārpuses, gan tā kožamā virsma jeb fizūra.” Tāpat jāpiebilst, ka higiēnists iemāca arī pareizi izdiegot zobus, jo zobārstam izglītojošajam darbam parasti neatliek laika. “Cilvēki nereti aizmirst pat to, cik bieži jāmaina zobusuka. Es iesaku to darīt reizi sezonā, tātad četras reizes gadā, taču daži Rīgas higiēnisti zobusuku iesaka mainīt vēl biežāk — reizi divos mēnešos.” Ja cilvēks izslimojis kādu infekcijas slimību, piemēram, gripu, zobusuka maināma obligāti — pat tad, ja tā ir jauna. Baktērijām sukas neilona sariņos un mitrā vidē ļoti patīk dzīvot un vairoties, tādēļ papildu drošībai vēlams pirms lietošanas sukas sariņus šad tad noskalot ar verdošu ūdeni, lai nonāvētu vismaz daļu mikroorganismu. “Vislabāk izvēlēties zobusuku ar mīkstiem vai vidējas cietības sariņiem, bet nekādā gadījumā ne cietiem,” atgādina māsa.
Ne vienmēr
dārgākais
“Man kāda bērna māte jautāja, kādu zobupastu bērnam izvēlēties. Atbildēju — ja nebūs tehnikas un ja zobus tīrīs neregulāri vai nepareizi, pastas izvēlei nebūs ne nozīmes, ne arī cerētā rezultāta.” Cilvēki bieži iedomājas, ka dārgākā pasta būs arī labākā, bet Antra atklāj, ka ne vienmēr tā ir. “Ir ārstnieciskās un profilaktiskās zobupastas. Lietojot parastās higiēniskās zobupastas, nevar sasniegt augstu efektivitāti pret zobu aplikumu. Un nekādā gadījumā nedrīkst cerēt, ka zobupasta izārstēs smaganu iekaisumu vai, nedod dievs, periodontītu. Vispirms jālikvidē cēlonis, jo pasta nav nekāds brīnumlīdzeklis.” Ārstnieciski profilaktiskās zobupastas jāpērk nevis parfimērijas veikalā, bet gan aptiekā. Tās ir dārgākas, jo to sastāvā ir bioloģiski aktīvas vielas, mikroelementi un sāļi, kas veicina smaganu dzīšanu un normalizē vielmaiņu iekaisušos audos. Antra no šīm pastām nosauc “Foramen”, “Biotene”, “Oralbalance”, “Yotuel”. Lai kavētu zobakmens veidošanos uz zobiem, ieteicamas pastas ar pirofosfātu — tās nomāc mīkstā aplikuma pārkaļķošanos.
“Sabiedrībā valda maldīgs uzskats — jo vairāk putojoša zobupasta, jo labāk. Taču tas nav pareizi! Labākas ir tās zobupastas, kas maz puto, jo to aktīvās vielas vairāk saskaras ar zobu virsmu, neradot ilūziju, ka viss labi notīrīts. Otrs šo zobupastu labums — tās nekairina mutes gļotādu.” Tāpat kā zobusukas, vēlams pamainīt arī zobupastas un mutes skalojamos līdzekļus, ja tādus lieto.
