Katja Šmidberga bija viena no tiem Jaunjelgavas novada iedzīvotājiem, kuru ar Atzinības rakstu par augstu pienākuma apziņu un ilggadēju darbu Daudzeses pagastā apbalvoja Jaunjelgavas novada dome. Katja ir divu bērnu — Vitas (15) un Andreja (18) — māte, dzimusi Alūksnē, bet no 25 gadu vecuma ir daudzesiete.
Kaut ko nokavējusi
Katjas kundze beigusi Ogres tehnikumu un apguvusi šuvējas arodu. Lai agrāk sāktu savu dzīvi, būtu neatkarīga, pēc skolas izvēlējusies strādāt par slaucēju — algas dēļ, jo tolaik šuvējas darbs nebijis tik labi apmaksāts.
Apprecējusies, pārnākusi uz Daudzesi un, kā atzīst čaklā sētniece, darbu te izvēlējusies tādēļ, lai būtu kopā ar bērniem. Citādi meklētu to tālāk no mājām. Nebijis vecāsmātes, kura pieskatītu mazos, kā citiem, tāpēc darbs bijis jāapvieno ar bērnu auklēšanu.
Gan kurinājusi katlumājā, gan zāģētavā strādājusi. Tagad bērni paaugušies un sakot: — “Mamma, tu savulaik kaut ko esi nokavējusi.” Būtu labāka izglītība, pavērtos plašākas iespējas, un, ja varētu izvēlēties, ko darīt šobrīd, labprāt pievērstos šūšanai.
Rindā desmit gadu
Nu jau divpadsmito gadu Katja Šmidberga ir pagasta sētniece. Bērnudārza un pagasta pārvaldes ēkas apkārtnes, arī tirgus laukumu, autobusu pieturas un citu vietu tīrība ir viņas pārziņā. Ziemā, lai visu laikus paspētu sakopt, jāceļas četros piecos rītā, un ilgāk pagulēt var vien vasarā. Kad bērni bijuši mazāki, gājuši māmiņai palīgā, bet nu retu reizi viņus izdodas pierunāt. Andris pa pusei jau savā dzīvē, mācās Rīgā, Celtniecības koledžā.
— Mūsdienās jāstrādā darbs, kāds ir, ne tāds, ko māk,— teic Katja. — Tāpēc esmu laimīga, ka tāds kaut ir par minimālo algu. Ap trīsdesmit latu jāsamaksā par īri, pārējais — bērniem. Ja šogad nekas pēkšņi nemainīsies, sētnieks pagastam joprojām būs vajadzīgs.
Gads pagājis, kopš ģimene no barakveida mājas, kurā dzīve ritēja tikai vienā istabā, pārcēlusies uz jaunu dzīvokli. Jauno mitekli rindā gaidījuši desmit gadu. Tagad vakaros, kad nogurusi ierodoties mājās, nav jādomā par krāsns un plīts kurināšanu, ūdens ienešanu, dzīvoklis arī daudz siltāks. Agrāk vairākkārt sāpējusi mugura un kāds laiks bijis jāpavada slimnīcā, bet, kopš dzīvo jaunajā vietā, veselības problēmas mazinājušās.
Jautāta, kādēļ, viņasprāt, novada dome izvēlējusies tieši viņu šādi pagodināt, Katja teic: pagasta pārvaldes vadītājs Guntis Ozoliņš jokojot viņu bieži norājot, lai taču liekoties mierā, ka ir jau gana tīrs. — Varbūt tāpēc, ka daru vairāk, nekā pienākumos prasīts, arī novērtējums tāds. Nekad neviens ar pirkstu man nerāda — ej tur un izdari to! Vienmēr cenšos pati laikus pamanīt, kas darāms, — saka daudzesiete.
Arī todien, paēdusi pusdienas, Katja jau pēc pusstundas ir pie pagastmājas, jo dienas pirmajā pusē labi snidzis, un, lai uz kāpnēm un taciņām gājēji sniegu nepiemīdītu, tas laikus jānotīra.
Miera neesot arī vasarā, atvaļinājuma laikā, kad dienas paiet ogojot vai piemājas dārziņā. Lai pēc darba nervus nomierinātu, vakaros palīdzot adīšana.
