Tam jau vistas smadzenes! — nereti dzirdēts apzīmējums aprobežotam cilvēkam. Elzas kundzei gadu skaits jau iesniedzas sestajā gadu desmitā.Viņai saimniecībā vienmēr bijušas vistas. Viņai par šiem mājputniem ir savs skatījums.
Pavisam nesen viņa tirgū nopirka piecas brūnas četrus mēnešus vecas vistas. Nu jau vajadzētu dēt, bet pagaidām šim “varoņdarbam” sadūšojusies tikai viena vistiņa.
— Man gan šķiet, ka vistas nemaz nav tik aprobežotas. Viņām, tāpat kā cilvēkiem, katrai savs raksturs, — stāsta Elzas kundze. — Piemēram, viena no jaunajām vistiņām ir ļoti “pļāpīga”.Viņai visu laiku kaut kas stāstāms. Šķiet, ja es saprastu viņas valodu, uzzinātu daudz interesanta. Savukārt cita vista ir ļoti rijīga. Manuprāt, viņa varētu izēst divus spaiņus graudu. Viņa ir arī ļoti slinka, pati barību neiet meklēt, kā to dara citas. Gaida, lai visu pienes klāt. Viena vista ir ļoti kareivīga. Tā kā man mājās ir arī kaķis, bieži visi ēd no vienas bļodas. Tikai vienai vistai pret to ir iebildumi, un to viņa izrāda, knābjot runcim. Arī tad, ja kaķis ir dārza otrā malā, viņa dodas runcim uzbrukumā. Viņš, šķiet, samierinājies ar savu likteni un pret untumaino vistu necīnās. Ceturtā vista ir ļoti čakla. Ja viņa atšķirtu nezāles, droši vien izravētu dārzu, ka spīd un laistās. Bet tagad viņa iet kā taifūns — aiz vistas paliek melna zeme. Piektā vista ir mazmeitas draudzene. Kā meiteni ierauga, tā neatiet no viņas ne soli. Varbūt tāpēc, ka viņa vistu izlutinājusi. Lasa no krūma ogas, īpaši vistai garšo gliemeži — tos mazmeita saplacina, lai vistai vieglāk norīt.
Reizēm jau šķiet, ka vistām nav prāta. Vakar pat — devušās klejojumos pāri ceļam. Mājās sadzīt gandrīz neiespējami — katra kladzinādama skrien uz savu pusi.
Man ir arī trīs vecās vistas un gailis. Jauniņās viņu “kolektīvā” tiek uzņemtas naidīgi. Brīnos — arī gailis viņām neskrien pakaļ, bet gan knābj, acīmredzot pārbaudītas vērtības ir labākas …
