Nākamgad plānotas izmaiņas darba nespējas lapu izsniegšanas kārtībā, un viens no piedāvājumiem ir noteikt dažādām diagnozēm maksimālo ārstēšanās ilgumu. Patlaban Latvijā darba nespējas lapas tiek izsniegtas bez konkrētiem standartiem, savukārt Lietuvā ir noteikti maksimālie ārstēšanās ilgumi, kas saistīti ar diagnozēm.
“Latvijā, piemēram, ja cilvēkam ir iesnas, viņš var slimot un izmantot darba nespējas lapu arī divus mēnešus, jo nav noteikti ierobežojumi,” norāda veselības ministre Ingrīda Circene. Tāpat Latvijā darba nespēju apmaksā sešus mēnešus jeb 180 dienu, kas ir vairāk nekā Lietuvā. Pēc ministres domām, arī Latvijā varētu pāriet uz sistēmu, kur katrai saslimšanai ir noteikts maksimālais ārstēšanās ilgums un slimības pabalsts tiek maksāts ne ilgāk kā četrus mēnešus. Savukārt dažos gadījumos ārstu konsilijs varētu lemt slimošanas laiku pagarināt. Šādus priekšlikumus atbalsta arī Finanšu ministrija un premjers Valdis Dombrovskis. Ja tos apstiprinās, nākamgad paredzēts ietaupīt trīs miljonus latu jeb 5% no līdzekļiem, kas pērn izmaksāti slimības pabalstos.
Šķiet, kārtējo reizi ministriju darbinieki spēj atrast problēmas, bet pārdomātu risinājumu tām piedāvāt nevar.Nenoliedzami, situācija ar slimības lapām valstī nav sakārtota, un daudzi to izmanto ļaunprātīgi. Tomēr, nosakot kaut kādus maksimumus vai minimumus, problēma netiek risināta pēc būtības. Nav novērsta krāpšanās un risināts jautājums, ko darīt ar tiem, kuri nav izārstējami četros mēnešos vai kuriem rodas komplikācijas.Slimības pabalsts nav pelnīšanas veids, bet ir glābšanas riņķis cilvēkiem, kas slimošanas laikā ļauj izdzīvot un saglabāt ierasto dzīves līmeni atbilstoši veiktajām nodokļu iemaksām.
Šīs izmaiņas gan vairāk skartu valsts un pašvaldību iestādēs strādājošos, kur Darba likuma un citu normatīvo aktu ievērošana ir obligāta. Citādi ir privātfirmās — tur ilgslimotāju darbā neturēs, atradīs iemeslu tikt no tāda vaļā. Jau tagad privātfirmu darbinieki baidās slimot un iet uz darbu neveseli, jo baidās to zaudēt.
Slimot neviens negrib, bet no stresa un pārpūles, kas piemeklē Latvijas pilsoņus, lai dzīvotu paši un izskolotu bērnus, nekāda veselā sabiedrība vismaz tuvākajos gadu desmitos nav sagaidāma.
