Janvārī notika Aizkraukles novada domes ārkārtas sēde, bet neilgi pēc tās — SIA “Aizkraukles slimnīca” īpašnieku sapulce, kurā valdes locekļu skaitu palielināja no trijiem līdz pieciem. Kāpēc?
Veic grozījumus
statūtos
Aizkraukles novada pašvaldībai pieder 79% SIA “Aizkraukles slimnīca” kapitāldaļu (turpmāk — slimnīca), bet SIA “Veselības aprūpes fonds” (turpmāk — fonds) — 29%. Fonda investīcijas — 300 tūkstošu latu — savlaik bija vajadzīgas, lai slimnīcu glābtu no bankrota, norēķinātos ar kreditoriem. Saskaņā ar sabiedrības statūtiem 2011. gada decembrī pašvaldība ieteica divus valdes locekļus — Lauru Kļučinu un Ēriku Vizuli, bet fonds — Alīdu Vāni, kura kļuva par valdes priekšsēdētāju. Šīgada janvārī dalībnieku sapulcē statūtus grozīja — pašvaldība turpmāk var ieteikt trīs kandidātus, bet fonds — divus. Pašvaldība izvirzīja ārsti Dzintru Krišjāni, bet fonds — finansistu Juri Ābeli. Jaunajiem valdes locekļiem noteica algu 600 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Tas gan ir vairāk, nekā šīgada slimnīcas budžetā paredzēts, tādēļ martā īpašnieku sapulcē plānots algas samazināt līdzšinējiem valdes locekļiem, lai iekļautos šim gadam paredzētajā valdes algu budžetā.
Paraksta tiesības līdz šim bija vienīgi Vānes kundzei, bet turpmāk tās būs gan viņai, gan trijiem citiem valdes locekļiem kopā. Noteikts arī, ka valdes priekšsēdētāja ir tiesīga slēgt darījumus līdz 10 tūkstošiem latu vai ekvivalentu summu citā valūtā. Ja publiskā iepirkuma summa pārsniegs 50 tūkstošu latu, darījuma slēgšana būs jāsaskaņo ar pārējiem valdes locekļiem.
Domē vēršas divreiz
Kāds ir iemesls izmaiņām valdē? Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums: “Pagājušā gada novembrī fonds vērsās pašvaldībā ar iesniegumu izteikt neuzticību Alīdai Vānei. Atgādināšu — Alīda Vāne un toreizējais fonda un slimnīcas pārstāvis Marģers Zeitmanis kopā ar vairāku citu pašvaldību pārstāvjiem kļuva par SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekļiem. Bet pēc tam aizmuguriski fondam abi nodibināja savu SIA “Medicīnas sabiedrību vadība”, kurai pieder 57,66% kapitāldaļu “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā”. Valde piedāvāja pašvaldībām samazināt “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” pamatkapitālu no 2,6 miljoniem latu līdz 1,1 miljonam latu, pamatojot to ar iepriekšējiem zaudējumiem, lai gan 2011. gadā tie bija tikai 425,5 tūkstoši latu. Vēl pēc kāda laika abas personas solīja investēt 1,5 miljonus latu.
Fonda ieskatā tie bija apšaubāmi darījumi. Tomēr novada dome, ņemot vērā līdz šim Vānes kundzes paveikto, noraidīja priekšlikumu izteikt viņai neuzticību un atbrīvot no amata, tādēļ pagājušā gada decembrī saņēmām vēl vienu fonda iesniegumu. Tajā fonds lūdza valdi paplašināt, jo, lai gan tas savulaik Vānes kundzi ir ieteicis, tomēr viņai vairs neuzticas. Piecu cilvēku valde nebūtu vajadzīga, ja nebūtu nesaskaņu starp Alīdu Vāni un fondu. Mums kā partneriem ir jārespektē arī fonda vēlme valdē redzēt tam uzticamu pārstāvi. Pašvaldība ieteica vēl vienu savu pārstāvi, lai saglabātu vairākumu. Mums līdz šim nav bijis pamata neuzticēties fondam, jo tā pārstāvji visus savus solījumus ir pildījuši, tādēļ tā lūgumu respektējām.”
Pašvaldība kā
ķīlniece
Kāpēc pirms dalībnieku sapulces pēkšņi notika domes ārkārtas sēde? Leons Līdums skaidro, ka Alīda Vāne neilgi pirms dalībnieku sapulces deputātiem ar slimnīcas pārstāvi nosūtīja vēstuli, brīdinot par fonda iespējamo maksātnespēju un vēlmi iegūt pilnvaras rīkoties ar slimnīcas vairākus miljo-
nus vērtajiem aktīviem, ja paraksta tiesības iegūtu jebkuri divi slimnīcas valdes locekļi kopā.
Lielākajai daļai deputātu vēstuli nogādāja slimnīcas pārstāvis, bet daži to saņēma elektroniski. Līduma kungs, kurš tieši tajā dienā bija Jēkabpilī, vēstuli nesaņēma, tomēr deputāti viņu par to informēja. Viņš stāsta, ka Vānes kundzei bija novecojusi informācija par grozījumiem statūtos, pašvaldība un fonds tajā dienā gatavojās pārskatīt pašreizējo variantu. Šāda vēstule deputātos radīja neziņu, satraukumu, tādēļ viņš ārkārtas sēdē deputātiem izskaidroja situāciju. Lai gan Līduma kungam ir tiesības pašvaldības vārdā vienam lemt par izmaiņām statūtos, viņš uzklausīja arī deputātu viedokli. Deputāti viņu pilnvaroja slimnīcas dalībnieku sapulcē balsot par valdes locekļu skaita palielināšanu un citām statūtu izmaiņām. “Pašvaldība ir kā situācijas ķīlniece, kura ir iesaistīta fonda un Alīdas Vānes savstarpējā strīdā. Tā kā slimnīcas kapitāldaļu turētāji esam divi, ir jāspēj sabalansēt savstarpējās intereses,” saka Līduma kungs.
Sadala
pienākumus
“Valdē pieci locekļi nav nepieciešami, tas palielina administrācijas izmaksas no slimnīcas nopelnītajiem līdzekļiem, kurus varētu izmantot citur,” saka Alīda Vāne. “Noteicu jauno valdes locekļu pienākumus, lai gan, manuprāt, to vajadzēja darīt kapitāldaļu īpašniekiem. Dzintra Krišjāne turpmāk atbildēs par darbu aprūpes nodaļā, rehabilitācijā un steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, Ēriks Vizulis — par dienas stacionāru, galvenā ārste Ilona Maruse tagad atbild par ambulatoro daļu. Jura Ābeles darba pienākumi vēl nav apstiprināti, viņš šobrīd iepazīst uzņēmumu. Jaunajai valdei pienākumi bija jāsāk pildīt no 21. janvāra.”
Fonda pārstāvis Zigurds Krastiņš: “Juris Ābele, kurš ir strādājis bankā, pārzinās finanšu jomu, tādēļ arī atsaucām prasību veikt revīziju.”
Vērtība ap pieciem miljoniem
“Aiz fonda “stāv” ietekmīgi, labi situēti cilvēki. Fonds centīsies iegūt slimnīcas kontrolpaketi,” uzskata Alīda Vāne. “Man nav izprotams, kāpēc dome tik iztapīgi piekrīt visam, ko saka mazākumakcionārs, iet tā pavadā. Tiek apšaubīts tas, ko esmu paveikusi trijos gados, un par patiesiem tiek uzskatīti tikai fonda pārstāvju vārdi. Bet slimnīcas vērtība šajos gados ir pieaugusi vismaz trīs reizes un tagad ir ap pieciem miljoniem latu. Fonds runā par peļņas palielināšanu. Ir jāiegulda attīstībā, bet tas, kas paliek pāri, jāizmaksā mediķiem. Kad fonds slimnīcā investēja, tas deputātiem solīja atdevi ne ātrāk kā pēc pieciem — septiņiem gadiem. Kāpēc tagad vajag peļņu jau pēc diviem gadiem?”
Zigurds Krastiņš: “Aizkraukles slimnīcas vērtība pieaugusi, pateicoties fonda ieguldītajiem 300 tūkstošiem latu. Alīda Vāne slimnīcā nav ieguldījusi nevienu latu. Kā gan mēs varētu iegūt ietekmi, ja mums pieder tikai 29%? Par algu palielināšanu ārstiem un personālam līdz mūsu ierosinājumiem to darīt Alīda Vāne nekad nav runājusi.”
Ierodas ar trijiem juristiem
Dalībnieku sapulcē, kurā lēma par izmaiņām valdē, Alīda Vāne ieradās ar trijiem juristiem. Kas par to maksāja? “Lai aizstāvētu slimnīcas intereses, uzaicināju juridisko biroju, jo bija zināms, ka fonds vēlēsies palielināt savu ietekmi. Viņiem honorāru maksājām no slimnīcas līdzekļiem. Slimnīcas interešu aizstāvībai viņu klātbūtne bija svarīga,” skaidro Vānes kundze. “Fonds, lai gan ir mazākumakcionārs, valdē ieceļot sev izdevīgus divus, trīs cilvēkus, varētu veikt darbības, lai panāktu slimnīcas maksātnespēju, un pašvaldība ar 71% kapitāldaļu iegūtu bankrotējošu uzņēmumu. Tad, lai slimnīcu glābtu no bankrota, fonds palielinātu ieguldījumus un kapitāldaļas, iegūstot kontrolpaketi. Tas ir reiderisma variants. Esmu neērta fondam, jo atklāti saku savas domas un strādāju slimnīcas labā, aizstāvu to pret fonda vēlmi iegūt sev vairākumakcionāra tiesības.”
Kurš kuru
ietekmē?
“Par fonda vēlmi palielināt ietekmi jau pirms pusotra gada brīdināju novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu. Viņš to uztvēra ar neticību. Bijušais domes priekšsēdētājs Plūmes kungs nekad nebūtu pieļāvis šādas fonda aktivitātes, spiediena izdarīšanu uz domi,” saka Vānes kundze. “Kopš sadarbojamies ar fondu, nekad spiedienu vai kādus mājienus neesmu izjutis. Spiedienu fonds izdara uz Alīdu Vāni. Pirms pusotra gada neticības nebija, radās satraukums, bažas, jo Vānes kundze mums piedāvāja veidot slimnīcas meitas uzņēmumu, kurā kapitāldaļu turētājs vairs nebūtu fonds, no kā mēs atteicāmies,” iebilst Līduma kungs. “Sākumā mēs šādu priekšlikumu uztvērām kā iespējamo piesardzības soli pret fondu, taču notikumi iepriekšējā vasarā Balvos un Gulbenē sēja šaubas. Toreiz fonds savu pilnvaroto pārstāvi Marģeru Zeitmani nomainīja ar citu fondam uzticamu pārstāvi. Šī ziņa atklāja iespējamo nesaskaņu cēloni starp fonda īpašniekiem un mūsu slimnīcas valdes priekšsēdētāju. Tajā brīdī mēs priecājāmies, ka piedāvājumu veidot meitasuzņēmumu noraidījām, jo tagad redzam, ka tas būtu bijis līdzīgs Balvu un Gulbenes slimnīcas veidojumam. Mēs kļuvām uzmanīgi. Pagājušā gada novembra sēdē mēs aizstāvējām Vānes kundzi, novērtējot viņas neapstrīdamo ieguldījumu slimnīcas attīstībā. Bet pēc debatēm un dzirdētās informācijas deputātos un pašvaldības darbiniekos radās šaubas. Tagad laikrakstā “Vaduguns” lasām, ka investors Marģera Zeitmaņa personā sola “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā” ieguldīt neapmaksātās daļas — 1,5 miljonus latu — un uzreiz no uzņēmuma šo summu aizņemsies.”
Zigurds Krastiņš: “SIA “Medicīnas sabiedrību vadība”, kuras īpašniece un valdes locekle ir arī Alīda Vāne, vēlas pārņemt savā kontrolē Balvu un Gulbenes slimnīcu par 1,5 miljoniem latu. Ir atklājies, ka investors ātri panāca “Balvu — Gulbenes slimnīcu apvienības” vērtības samazinājumu un ieguva kontroli pār 51% kapitāldaļu, vēl vairāk — noformēja sev aizdevumu no “Balvu — Gulbenes slimnīcu apvienības”, kurai pašai ir lieli zaudējumi.”
Tas ir “lielais paldies”
“Man pārmet, ka es varētu izsaimniekot pusotru miljonu latu kapitāldaļu apmaksai. Bet kā? Slimnīcas gada apgrozījums ir tikai ap pusotra miljona latu! Ievērojam Publisko iepirkumu likumu un, sākot no trijiem tūkstošiem latu, rīkojam iepirkuma konkursus, par tiem var lasīt internetā. Domē katru mēnesi iesniedzam pārskatus, viss ir caurskatāms. Man ir neap-traipīta reputācija, kādēļ gan man tagad to sabojāt? Jau no pirmās darbības dienas mēs, visa slimnīcas komanda, esam strādājuši tā, lai ne Valsts ieņēmumu dienestam, ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ne Valsts kontrolei nebūtu nekādu pretenziju,” klāsta Vānes kundze. “Tas ir “lielais paldies”, ko te esmu nopelnījusi.”
Valdei uzticas
Vai pašvaldība Vānes kundzei vairs neuzticas? “Joprojām Vānes kundzei atstājām vienpersoniskās paraksta tiesības arī pēc izmaiņām valdē,” skaidro Līduma kungs. “Pēdējā laikā gan esam saņēmuši informāciju, ka vairāki ārsti un vidējais personāls ir aizgājuši un gatavojas aiziet, ja nemainīsies vadības attieksme pret darbiniekiem. Tas bija papildu stimuls iekļaut valdē darbinieku pārstāvi, kura sevi līdz šim pierādījusi kā konsekventa slimnīcas darbinieku viedokļa aizstāve. Veidojas pretruna, jo ir sakārtota infrastruktūra, bet darbinieku trūkuma dēļ slimnīca vairs nespētu sniegt medicīniskos pakalpojumus nepieciešamajā apjomā. Pašvaldības atbildību nosaka Likuma par pašvaldībām 15. pants — viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir nodrošināt veselības aizsardzības pakalpojumu izmantošanu. Vēlamies, lai iedzīvotāji saņemtu medicīniskos pakalpojumus un būtu saprātīgs līdzsvars starp attīstību un pakalpojumu maksu.”
***
Pašvaldība, mēģinot rast kompromisu, ir paplašinājusi valdi. Tomēr tas ir kā ielāps konfliktam starp slimnīcas vadību un privāto akcionāru. Cik ilgi šis ielāps turēsies? Varbūt pienāks laiks, kad būs jārīkojas radikālāk. Tomēr galvenais, ka pašvaldība slimnīcu, kas privātajiem investoriem ir kļuvusi par “gardu kumosu”, atšķirībā no Gulbenes un Balvu puses deputātiem ir noturējusi savā, vairākumakcio-nāra, kontrolē.
