Dažkārt cilvēkam dusmās un sāpēs slikti vārdi par lūpām pārveļas daudz vieglāk nekā labi. Nereti tie ir veltīti arī kādai medicīnas iestādei vai tajā strādājošajam medicīnas personālam un pārējiem darbiniekiem, tā netieši veidojot iestādes “seju”.
Pagājušajā nedēļā nācās pirmo reizi ārstēties Aizkraukles medicīnas centra terapijas aprūpes nodaļā. Lieki piebilst, uz slimnīcu devos ar pamatīgu sāpju un baiļu devu, turklāt, ej nu sazini, kāda ir darbinieku attieksme pret slimniekiem, jo to vien dzird, ka valdība, lai nu kam, bet Veselības ministrijai dotos solījumus nespēj izpildīt un treknos gadus mediķiem sola kaut kad tālā nākotnē. Sāpju problēmu mocītas, palātā bijām trīs pacientes. Vienmēr domāju, ka vismaz 50 procentu pacientu labsajūta ir atkarīga no personāla attieksmes — tajā ietilpst ne tikai medicīnas māsu un ārstu darbs, bet arī uzņemšanas nodaļas darbinieku, sanitāru, apkopēju, pavāru rūpes, kopā sakot — komandas darbs. Starp citu, neapēstu pusdienu mūsu šķīvjos nepalika.
Saistībā ar to, ka aprūpes nodaļā vēl arvien turpinās karantīna, mums bija pat ļoti sirsnīga personiskā “apsardze” (kurjers), kura mūs pavadīja uz rentgenu, tā vismaz kaut uz mirkli jutāmies kā prezidentes. Mūs ārstēja daktere Gavare, un viņas ikrīta vizīte un profesionālie ieteikumi gan palīdzēja, gan lika paraudzīties uz veselības problēmām no cita skatu punkta.
Paldies visam Aizkraukles medicīnas centra aprūpes nodaļas kolektīvam par godprātīgo darbu! Lai nepietrūkst pacietības ikdienā!
Aizkraukles medicīnas centra aprūpes nodaļas
1. palātas pacientes
