Informatīvā kampaņa “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” turpina pērn aizsākto brīvprātīgo reģionālo vēstnešu kustību. Šogad divkāršojies kustības dalībnieču skaits, kuras ir apņēmības pilnas veicināt krūts vēža skrīninga programmā izmeklēto sieviešu skaitu visos Latvijas reģionos, kā arī mazināt ielaistus krūts vēža gadījumus, aci pret aci uzrunājot ikvienu sievieti pārbaudīties laikus. Diāna Āriņa un Ieva Cīrule arī kļuvušas par reģionālajām vēstnesēm, lai mudinātu sievietes laikus apmeklēt ārstus.
Uzrunās arī personīgi
“Mūsu uzdevums ir informēt cilvēkus savā reģionā par iespējām pārbaudīties, atgādināt, ka nevajag laist garām iespēju veikt krūts vēža bezmaksas skrīningu,” skaidro D. Āriņa. Vēstneses stāsta, ka viņu pašu ziņā ir tas, kā izplatīt informāciju. I. Cīrule atzīst: “Varam, piemēram, rīkot seminārus, mudināt ģimenes ārstus vairāk iesaistīties, dalīt informatīvos materiālus dažādos pasākumos, galvenais — lai tiktu pievērsta uzmanība šai problēmai.”
Kampaņa šogad apvieno 42 reģionālās vēstneses no Ventspils, Alsungas, Skrundas, Nīcas, Talsiem, Tukuma, Jaunpils, Saldus, Auces, Dobeles, Jelgavas, Jūrmalas, Ķekavas, Rundāles, Iecavas, Rīgas, Ikšķiles, Ogres, Valmieras, Cēsīm, Smiltenes, Gulbenes, Alūksnes, Balviem, Lubānas, Madonas, Rēzeknes, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils un Krāslavas. Šīs sievietes ne tikai izplatīs kampaņas informatīvos materiālus (avīzes par krūts veselību, krūšu pašpārbaudes, informatīvi izglītojošās brošūras “Saki vēzim — nē!” un krūts vēža stadiju plakātus), bet arī uzrunās sievietes pārbaudīties un rūpēties par savu veselību. Akcijas organizatori informē, ka pagājušajā gadā vēstnešu aktivitātes palīdzēja sievietēm rast atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem, rosināja veikt pašpārbaudi krūšu veselības profilaksei, kā arī iedrošināja veikt mamogrāfiju.
Konstatēts rekordlielam skaitam
Krūts vēzis ir izplatītākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm, un pērn tas konstatēts rekordlielam sieviešu skaitam — aptuveni 1200 pacientēm. Socioloģiskie pētījumi liecina, ka 60 procentu Latvijas sabiedrības ir zema interese vai pat vienaldzība par krūts vēža saslimšanu un ar to saistītiem riskiem. Vairumā gadījumu slimība tiek ielaista un netiek konstatēta agrīnā stadijā. Tādējādi ik gadu vidēji 500 sieviešu zaudē vienu vai abas krūtis un diemžēl no šīs slimības mirst vairāk nekā 400 sieviešu. Ja vēzis tiek konstatēts agrīnā stadijā, to iespējams pilnībā uzveikt, ja ārstēšanās sākta laikus un ir kvalitatīva. Lai laikus atklātu krūts vēzi, speciālisti iesaka sievietēm regulāri sekot līdzi krūšu veselībai. Paaugstināta saslimšanas riska vecumā no 50 līdz 69 gadiem ir ieteicams izmantot valsts dāvāto iespēju piedalīties krūts vēža agrīnas atklāšanas programmā un veikt valsts apmaksātu mamogrāfiju.
“Diemžēl mūsu ģimenē ar šo slimību saskārās daudz jaunāka sieviete, tāpēc katrai sievietei ir vērts padomāt, vai viņa pietiekami seko līdzi savai veselībai. Par laimi, šajā gadījumā vēzis tika atklāts agrīnā stadijā un to izdevās apkarot, tomēr nereti ir gadījumi, kad slimību atklāj vēlu,” stāsta I. Cīrule.
Abas vēstneses vēlētos sastapt arī kādu sievieti, kas būtu ar mieru dalīties savā pieredzē krūts vēža atklāšanā. Pagaidām viņām tas nav izdevies, jo bieži sievietes nevēlas šo jautājumu skaļi apspriest. “Daudzas mēdz šo slimību uztvert kā apkaunojumu, citas negrib izaicināt likteni, publiski atzīstot, ka slimība ir uzveikta,” teic I. Cīrule.
Hormonālie un ģenētiskie faktori
Audzējs rodas tādēļ, ka piena dziedzera šūnas dažādu iemeslu dēļ sāk strauji un nepareizi dalīties, ieaugot blakus audos un izplatoties ķermenī — skaidro speciālisti. Labdabīga audzēja gadījumā arī konstatē šūnu savairošanos, bet process ir lokāls un neizplatās apkārtējos audos. Krūts vēzis, tāpat kā lielākā daļa vēža formu, rodas kā dabiskas novecošanas sekas, un to ierosina novecošanās dēļ uzkrātie gēnu bojājumi. Tiek uzskatīts, ka saslimšanā ļoti nozīmīgi ir hormonālie un ģenētiskie faktori. Īpaši svarīgi ir atrast vēža “vājās vietas” — to rašanās un augšanu veicinošos faktorus — un vērsties tieši pret tiem. Krūts vēža šūnas ir ļoti atšķirīgas. Ņemot vērā šūnu tipu, tās var augt un attīstīties lēni vai ātri un ļoti dažādi reaģēt uz ārstēšanu. Apskatot mikroskopā biopsijā iegūtus krūts audus, tiek noteikti divi ļoti svarīgi parametri: audzēja šūnu veids (tiek vērtēts pēc tā, cik ļoti izmainītās, slimās šūnas atšķiras no veselajām); audzēja receptoru statuss (kādu noteiktu receptoru klātbūtne vai iztrūkums šūnu virsmā).
Krūts vēža diagnostikā izmanto mamogrāfiju, kas ir krūts audu rentgenoloģiska izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgenstarojumu. Šis ir populārākais diagnostikas veids un uzskatāms par vienu no efektīvākajām metodēm, lai laikus atklātu krūts vēzi. Mamogrāfija skrīninga programmā tiek apmaksāta sievietēm pēc 50 gadu vecuma.
Savukārt magnētiskā rezonanse nav tik plaši pieejama. Tās laikā pacients tiek ievietots speciālā iekārtā, kurā ir ļoti spēcīgs magnēts, — magnētiskais lauks ir 20 000 reižu spēcīgāks par zemes magnētisko lauku. Šī metode ir salīdzinoši ilgstoša, un tai ir dažādi ierobežojumi, bet tās priekšrocība ir iespēja diagnosticēt ļoti mazus audzējus.
Ultrasonogrāfija ir krūts dziedzeru izmeklēšana ar augstas frekvences skaņu. Ar ultrasonogrāfijas palīdzību var noteikt sataustītā vai mamogrāfijā redzamā veidojuma raksturu. Precizēt, apstiprināt vai vizualizēt sataustāmo veidojumu, kuru neredz mamogrāfiski, ja krūtis ir blīvas. Ultrasonogrāfiju izmanto arī gadījumos, kad mamogrāfija ir apgrūtināta, piemēram, ja ir protezētas krūtis, abscesi pēc operācijām vai traumām, ja ir mazas krūtis ar deformētu krūšukurvi.
Fakti par krūts vēzi
◆ Augstāka krūts vēža sastopamība ir attīstītajās valstīs, bet zemāka — mazāk attīstītajās.
◆ Kreisajā krūtī vēzis attīstās biežāk nekā labajā.
◆ Pirmā mastektomija (krūts un paduses limfmezglu izoperēšana) reģistrēta Bizantijā
548. gadā pirms mūsu ēras.
◆ Aprēķināts, ja katra sieviete pēc 50 gadu vecuma veiktu mamogrāfiju, mirstību no krūts vēža šajā vecuma grupā varētu samazināt par vairāk nekā 25 procentiem.
◆ Krūts vēža risks palielinās, ja ilgāk par pieciem gadiem tiek lietota hormonālā kontracepcija. Savukārt sievietēm, kurām veikta histerektomija (pilnīga vai daļēja dzemdes izņemšana) un kuras lieto estrogēnu saturošus medikamentus, risks ir mazāks.
◆ Agrāk krūts vēzi sauca par “mūķeņu slimību”, jo starp mūķenēm novērojama augstāka saslimstība.
◆ Katru gadu tiek diagnosticēti apmēram 1,2 miljoni jaunu krūts vēža gadījumu visā pasaulē.
◆ Pasaulē 75 procenti sieviešu pēc 50 gadu vecuma slimo ar krūts vēzi.
No kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” avīzes
Kampaņas noslēgums — 23. maijā
Informatīvā kampaņa “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” noslēgsies 23. maijā ar rozā gājienu “Ejam kopā, lai dzīvotu!” no Brīvības pieminekļa līdz “Arēnai Rīga”, kur kopīgi varēs vērot labdarības basketbola spēli.
