Daudzi, īpaši makšķernieki, sliekas uzskata tikai par ēsmu zivīm. Patiesībā sliekas ir mūsu labklājības un veselības garants.
Daudzi, īpaši makšķernieki, sliekas uzskata tikai par ēsmu zivīm. Patiesībā sliekas ir mūsu labklājības un veselības garants. Viņas barojas ar augu atliekām, kuras sadala, pārstrādā augiem izmantojamā formā un sajauc ar zemi.
Slieku nopelns ir arī tas, ka komposts neilgā laikā pārvēršas birstošā, irdenā masā, kura slieku ekskrementu dēļ satur visvērtīgākās humusa (humuss — augsnes trūdvielas, organiskas vielas, kas rodas augsnē, sadaloties augu un dzīvnieku atliekām) formas ar mikrobioloģisku aktivitāti. Humuss uzlabo augsnes fizikālās īpašības. Visvairāk humusa ir melnzemē.
Apēd baktērijas
Rokoties zemē, sliekas pārtiek ne tikai no trūdvielām, bet apēd arī baktērijas, sēnes, tostarp patogēnās (slimību izraisošās) ar to sporām, kā arī zemākos dzīvos organismus un nematodes. Baktēriju skaits vienā gramā iekoptas augsnes ir milzīgs — līdz trim miljardiem, un to masa viena hektāra aramkārtā sasniedz 5—10 tonnu.
Šī mikroflora un fauna no slieku organisma izdalās kā koproliti, kuri arī ir augsnes auglības devēji. Tie satur visdažādākos fermentus, antibiotikas, aminoskābes, vitamīnus un citas bioloģiski aktīvas vielas, kuras, savstarpēji iedarbojoties, atveseļo patogēno mikrofloru. Viena hektāra platībā dzīvo vidēji 20 miljonu slieku (var būt arī līdz pat 200 miljoniem).
Tik augsnes, cik pati sver
Otrs slieku nopelns ir tas, ka viņas irdina, meliorē un uzlabo augsnes struktūru. Vasaras sezonas laikā 100 slieku vienā kvadrātmetrā augsnes veido aliņas pat viena kilometra kopgarumā.
Konstatēts, ka diennaktī slieka caur savu zarnu traktu izlaiž tik daudz augsnes, cik pati sver. Tā kā slieku aktīvā darbība ilgst ap 200 dienu gadā, masa, ko sliekas izlaiž caur savu organismu, ir 10 kg/m2 jeb 100 t/ha. Vai gan ar jebkādiem moderniem līdzekļiem gada laikā augsnē var iestrādāt tādu augstvērtīga humusa daudzumu? Nē, nekādi agromelioratīvie paņēmieni nespēj veikt slieku darbu!
Sliekas jāaudzē
Tieši sliekas ir dabīgs augsnes veselības un auglības garants. Baisi atcerēties laiku, kad galvenokārt minerālmēslus uzskatīja par ražības palielinātājiem, iestrādājot galvenokārt amonjaku un amonija sāļus, kā arī ķimikālijas, kuras iznīcināja sliekas un derīgo augsnes mikrofloru, mākslīgi radot augsnes degradēšanos un ūdeņu piesārņošanu. Tāda “mirusi” augsne atdzīvojas ļoti lēni, apmēram centimetra dziļumā 100 gados. Paātrināt šo procesu var, vienīgi augsnē ieviešot sliekas. Jo vairāk slieku, jo ātrāk atspirgs un uzlabosies augsne. Šim nolūkam projektē un būvēs slieku audzētavas arī Latvijā.
Ja grib pārliecināties par neizpētītas augsnes auglību, izrok bedrīti 30 cm3 tilpumā un izraktajā augsnē saskaita sliekas. Desmit vai vairāk slieku ir labs rādītājs, ja slieku nav, arī zemes auglība ir nulles vērtībā.
