Izlasījuši laikraksta “Staburags” 8. decembra numurā rakstu par to, ka Neretā notikusi, iespējams, ļaunprātīga dedzināšana, redakcijai zvanīja vairāki neretieši, lai paustu izbrīnu un sašutumu.
Viņi stāsta, ka traģiskajā ugunsnelaimē, kurā sadegusi Viļa Dardeča saimniecības tehnika, lopbarība un kokmateriāli vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā, esot vainojams vīrietis, kuram oktobra beigās piespriests reāls cietumsods par slepkavību. “Kā cilvēks, kuram jāsēž cietumā, mēnesi pēc sprieduma nolasīšanas ir “uz brīvām kājām” un pastrādā vēl vienu ļaunprātību?” jautā neretieši.
“Staburags” Aizkraukles rajona tiesā noskaidroja, ka vīrietim, kuru tur aizdomās par dedzināšanu, tiešām šīgada oktobrī nolasīja spriedumu lietā par slepkavību, ko viņš pie tam pastrādājis pirms 13 gadiem.
2001. gada jūnijā Viktors atradās savās mājās Neretā, kur slēpās no policijas, jo tā paša gada aprīlī Aizkraukles rajona tiesa viņam bija piemērojusi apcietinājumu. Vīrietis vēlējās iedzert kafiju, taču izrādījās, ka tās mājās nav. Viņš nolēma to paņemt no kaimiņienes, kura dzīvoja mājas otrā pusē un tajā brīdī nebija mājās. Slepus iekļuvis kaimiņienes miteklī, vīrietis paņēma kafiju, bet, atgriežoties mājās, iedomājās — kaimiņiene sapratīs, ka dzīvoklī iekļuvis viņš un ziņos par to policijai. Lai to nepieļautu, vīrietis nolēma kaimiņieni nogalināt. Pa logu pamanījis nākam sievieti pa taciņu mājās, vīrietis paņēma metāla lauzni, iegāja gaitenī mājas otrā pusē, paslēpās aiz stūra un gaidīja. Tiklīdz kaimiņiene ienāca pa durvīm, vīrietis sita viņai ar lauzni pa galvu. Tam sekoja vēl vairāki sitieni, līdz sieviete bija beigta. Viktors līķi aiznesa uz šķūnīti un apraka. Sievietes mirstīgās atliekas tur gulēja 13 gadu, līdz baisais noziegums nāca gaismā.
Tā kā apsūdzētais piekrita slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, tiesa lietu izskatīja rakstveida procesā un apstiprināja prokurora un apsūdzētā noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu. Ņemot vērā vīrieša personību — to, ka viņš agrāk ir trīs reizes sodīts, sods izciests un sodāmība dzēsta, to, ka viņa apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni, to, ka viņš nestrādā un izdarījis sevišķi smagu noziegumu, kā arī to, ka viņš pats pieteicies par vainīgo, nodarītajā vaļsirdīgi atzinies un nožēlo to, tiesa vīrietim piesprieda brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem ar probācijas uzraudzību vienu gadu.
Spriedumu nolasīja 20. oktobrī, taču apsūdzētajam bija iespēja to desmit dienu laikā pārsūdzēt. Līdz ar to tas uzreiz nestājās spēkā. Tiesā “Staburags” uzzināja, ka 26. oktobrī apsūdzētais iesniedza kasācijas sūdzību, taču tā bija nepilnīga. Tiesa iesniedzējam deva laiku līdz 12. novembrim trūkumus novērst, ko viņš neizdarīja. Ar 16. novembra lēmumu tiesa izlēma atdot atpakaļ iesniedzējam kasācijas sūdzību. Arī šo tiesas lēmumu neretietim bija iespēja desmit dienu laikā pārsūdzēt. Viņš to neizdarīja, spriedums decembra sākumā beidzot stājās spēkā, un tiesa deva policijai rīkojumu aizturēt apsūdzēto soda izpildei. Rīkojumu policija izpildīja nekavējoties un tajā pašā dienā arī aizturēja apsūdzēto.
Visu šo laiku vīrietis bija “uz brīvām kājām”, jo, kad viņš pieteicās par vainīgo 2014. gada rudenī, policija piemēroja drošības līdzekli, kas nebija saistīts ar brīvības atņemšanu, viņam bija jāuzturas savā dzīvesvietā. Arī tiesa drošības līdzekli, līdz spriedums stājās spēkā, atstāja negrozītu — policijas uzraudzību.
Ja pierādīs, ka slepkavībā vainojamais ir arī kaimiņa šķūņa dedzinātājs, sods viņam, visdrīzāk, būs krietni bargāks. ◆
