Neretas novada domes deputāti lēmuši 31. augustu noteikt par Zalves pagasta Sproģu pamatskolas pēdējo darbdienu. Līdz ar šo lēmumu Zalves pagasta pārvaldes īpašumā nonāk skolas inventārs.
Pašvaldības izpilddirektors Rolands Klibiķis stāsta, ka pagaidām skolā turpinās ierastie darbi, bet mācību gada beigās nāksies lemt par nepieciešamajiem pasākumiem ēkas uzturēšanai, piemēram, minimālas apkures nodrošināšanai, līdzīgi kā pašlaik tas notiek arī slēgtajā Pilskalnes pamatskolā. Paralēli pašvaldība meklēs iespējas skolas ēkas turpmākajai izmantošanai.
Vieta krīzē nonākušajiem
Dzintra Noreika, Zalves pagasta pārvaldes vadītāja, saka, ka vismaz pagaidām ēku nepārdos. Par turpmāku tās izmantošanu pagaidām nav domāts un lemts. Arī pēc skolas slēgšanas tajā paliks divi darbinieki — uzturēs ēku, apkures sezonā darbinās apkures katlu. Līdzīgi kā Pilskalnē, arī Sproģu skolu varēs izmantot dažādu saviesīgu pasākumu, lielāku ģimenes godu — dzimšanas dienu, bēru — rīkošanai. Kā līdz šim jaunieši izmantos skolas sporta zāli, tās aprīkojumu. Līdz ar skolas likvidāciju visas ēkā esošās mantas, mēbeles no Neretas novada pašvaldības nonāks Zalves pagasta, konkrēti pārvaldes vadītājas, atbildībā.
Vērtējot ēkas tehnisko kārtību, Dzintra Noreika teic, ka tā ir ļoti laba. Pirms deviņiem gadiem ēkai pilnībā nomainīja jumtu. Salīdzinoši nesen mainīti logi. Pašlaik bez problēmām stabili darbojas arī apkures sistēma. Tajā pieslēgti divi, tiesa, nebūt ne jauni apkures katli. Ja ēkā turpmāk plāno veikt kādu saimniecisko darbību, katlus vajadzētu mainīt. Pašvaldība jau veikusi iepirkumu par malkas iegādi, kas nozīmē, ka kurināmais nākamajai sezonai tikpat kā sagādāts.
To, ka tik labā kārtībā esošs nams ir arī ģeogrāfiski izdevīgā vietā — novada centrā, asfaltēta ceļa malā, ir laba sabiedriskā transporta satiksme, varētu novērtēt potenciālie nomnieki. Tiesa, pagaidām interese nav vērojama, un viens no iemesliem ir tuvojošās pašvaldību vēlēšanas, pēc tām šis jautājums būs jārisina jaunajam deputātu sasaukumam.
Dzintrai Noreikai ir vairākas idejas par ēkas izmantošanu. Tā kā Neretas pašvaldība nevar lepoties ar bagātu dzīvojamo fondu, te varētu izveidot sociālos dzīvokļus. Līdzīgi kā likvidējot Vecumnieku cietumu, tajā vietu rada biedrība, izdevīgā novietojuma dēļ par sevi interesi varētu radīt arī Sproģi. Lai atbrīvotu vietu esošā Neretas sociālās aprūpes centra vajadzībām, uz Sproģiem varētu pārcelt krīzes centru.
Pagaidām darbs
garantēts tikai vienai
Ludmila Roze, Sproģu pamatskolas direktora pienākumu izpildītāja, stāsta, ka skolā pašlaik kopā ar pirmsskolas vecuma — piecgadīgajiem un sešgadīgajiem — bērniem mācās 30 skolēni: 1. klasē — divi bērni, 9. klasē — četri. Stundas pārsvarā notiek apvienoti, tikai 6. un 9. klases mācību process rit bez citu klašu līdzdalības. Ludmila Roze teic, ka tuvojošās pārmaiņas bērniem pirmām kārtām nozīmē daudz agrākus rītus, autobusā mērojot ceļu līdz izvēlētajai mācību iestādei. Pašlaik skolas autobusu izmanto vien daži bērni.
Emocionālā puse — šķiršanās no lielās ģimenes, kā skolas kolektīvu sauc Ludmila Roze, ir otrs nepatīkamais pārbaudījums, ar kuru vajadzēs samierināties.
Kuru no tuvumā esošajām — Neretas vai Mazzalves — skolām par savu izvēlēsies skolēni un viņu vecāki nākamajā mācību gadā? Šo jautājumu skolas vadība ar vecākiem pagaidām neesot apspriedusi. Aptuveni 10 Sproģu skolas bērnu apmeklē sporta nodarbības Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā. Tāpēc ļoti iespējams, ka šie audzēkņi arī mācības turpinās Neretā. Maijā plānota Sproģu skolas skolēnu vecāku sapulce, kurā piedalīties aicinās arī Mazzalves un Neretas skolas pārstāvjus.
Līdz šim Neretas pašvaldība nodrošināja skolēnus ar transportu, tālāk dzīvojošos nogādājot viņiem tuvākajā mācību iestādē. Novada interesēs ir bērnus arī turpmāk izglītot savā novadā, bet tikai vecākiem pieder pēdējais vārds. Iespējams, izvēle būtu arī Valles vidusskola, jo šādu iespēju izteikuši pāris Sproģu skolēnu.
Decembrī Neretas vidusskolas katras klases skolēni pie sevis mācību stundā uzņēma Sproģu skolas bērnus. Šāda pieredzes apmaiņa bijusi pozitīva, un bērni pat paspējuši sadraudzēties. Mazzalves skolā līdzīga atvērto durvju diena vēl nav bijusi.
Fizikas, ķīmijas, krievu valodas un bioloģijas skolotājai Ludmilai Rozei, kurai ir trīs augstākās izglītības, skola Sproģos ir pirmā darbavieta, un šeit rit jau 11. gads. Paralēli viņa strādā arī Valles un Mazzalves skolā. Līdz ar to būs nodrošināta ar darbu arī pēc skolas slēgšanas. Par pārējām skolotājām, īpaši tām, kurām Sproģi ir vienīgā darbavieta, viņa nav tik optimistiska. Skolotāju vidējais vecums ir virs 40 gadiem, līdz pensijai vēl ilgi. Nemainot dzīvesvietu, tuvākajā apkaimē brīvu darba vietu principā neatrast. Skolā nodarbināti 16 cilvēki — 11 skolotāji, pavāre, apkopējas un skolas saimnieks.
Mazzalves pagasta pārvaldes vadītāja Zeltīte Odiņa, jautāta par skolēnu nogādāšanu līdz šejienes skolai, teic, ka iespēju noteikti rastu. Pašlaik pagasts apmaksā braucienu divos maršrutos: vienu — ar pašvaldības transportu, otru — pasažieru pārvadātāja “CATA” apkalpotajos. Ja kāds no Sproģu skolas bērniem izvēlētos mācības turpināt Mazzalvē, ir iespēja izmantot arī pietiekami ērto sabiedrisko transportu. Par iespēju piedāvāt darbu skolotājām Zeltīte Odiņa cerības nelolo, kolektīvs ir nokomplektēts un vakance rastos, tikai kādam mainot dzīvesvietu. ◆
