Nav deguns īsti apsildījies, Uz asinsprovi mani rauj, Kur asu dzelksni artērijās Gandrīz līdz pašam kaulam šauj.
(parodija)
Nav deguns īsti apsildījies,
Uz asinsprovi mani rauj,
Kur asu dzelksni artērijās
Gandrīz līdz pašam kaulam šauj.
Nāk feldšeris un zirga šprici
No visa spēka ciskā triec…
Kā galerts, “suņa prieks” tu
trīci,
Kā slikti aizkauts sivēns kviec.
Kā vampīrs špricmāsa (bet
smuka!)
No vēnas asinis man sūc,
Līdz galva viegla kļūst kā pūka,
Bez samaņas tu zemē šļūc.
Tad fizārsts kreisās kājas īkšķi
Caur padusi aiz auss liek bāzt.
Kad noveļos ar lielu blīkšķi,
Kā skolnieciņš es tieku brāzts.
No procedūrām agri rītā
Uz brokastīm tu liftā brauc.
Lifts iestrēgst pusceļā… un šitā
Līdz pusdienai man gavēt ļauts.
Bet furosemīdu ik rītu
Man jālieto jau trešo dien’,
Nu, kaut par to nav runāt glīti,
Ik pusstundu tu kaut kur skrien.
Kur, kalnu saulē apdegusi,
No kauliem āda lobās daudz,
Tur masieris pa mugurpusi
Tā kā pa veļasdēli brauc.
Tad uz tās pašas vietas pušās
Ar bankām ādu čupā rauj,
Un “smaržo” spalvas apsvi
lušās,
Kad ēterdegli klāt tām šauj.
Lai visas iekšas izskalotu,
Trīs litrus ūdens tajās dzīs,
Kas mani uzpūtīs tik ļoti,
Ka sieva, bērni nepazīs.
Tik tikko klusā stunda beidzas,
Miegs mani savās važās tur,
Kā velns ar vējlukturi steidzas
Jau dežūrmāsa dupsī durt.
Pēc tās nāk praktikante kautri
Un piecreiz vēnai garām dur,
Ar sesto cauri izdur jautri,
Tad ģībst, un man ir jāpietur.
Kad naktī guļu saldā miegā,
Nāk naktsmāsiņa modināt
Un maigi saka balsī liegā:
“Dzert miegazāles aizmirsāt!”.
Nu es jau gulētu… bet drapes
Vairs nepalīdz, sāk kaimiņš
krākt.
Un tad gan sirdij uznāk klapes,
Jo ir bez miega trešā nakts.
Lai it viss, ko es izcietu,
Lasītāj, tev garām ietu!
To tev novēl, kas to cietis —
Pacients Jānis Vasarietis.
