“Par karpālo kanāla sindromu sauc “nervus medianus” (viens no plaukstas nerviem) bojājumu plaukstas locītavas līmenī, kas parasti izpaužas ar tirpšanas sajūtu, nejutīgumu īkšķī, rādītājpirkstā, vidējā pirkstā un daļēji zeltnesī, kā arī ar sāpēm plaukstā un plaukstas locītavā,” skaidro neiroloģe Ieva Zimaiša.
Karpālais kanāls (tunelis) ir veidojums plaukstas pamatnē, caur kuru iet saliecējcīpslas nervs un vidusnervs, kas nodrošina jutību vairākumam pirkstu.
Nevar noturēt kafijas krūzi
Pēc dakteres stāstītā, sākotnējiem slimības simptomiem, piemēram, tirpšanas sajūtai, nejūtīgumam un sāpēm pie dziļāka nerva bojājuma, pievienojas arī vājums plaukstā — grūti satvert sīkas lietas, priekšmeti sāk izkrist no rokām. “Bieži pacienti sūdzas par notirpušiem pirkstiem naktī, tad rokas jātirina, lai atvieglotu simptomus. Tāpat mēdz no rokām izkrist rīta kafijas vai tējas krūze un pat kļūst grūti nogriezt maizes šķēli,” iespējamo slimības gaitu klāsta I. Zimaiša.
Karpālā kanāla sindroms rodas, kad nervs tiek ilgstoši saspiests karpālajā kanālā ar tur esošajām struktūrām (saitēm, muskuļiem, deformējoties kauliem).
Izrādās, slimības biežākie iemesli ir visai elementāri un var skart faktiski ikvienu, kura darbadienā netrūkst ilgstošu un vienveidīgu roku kustību. Par slimības ierosinātāju var kļūt mūsdienās tik tipiskais darbs ar datoru un datora peli, tāpat iemesls var būt dārza ravēšana. Savukārt pirms kāda laika karpālā kanāla sindroms dēvēts par slaucēju slimību. No saslimšanas ar karpālā kanāla sindromu nav pasargātas arī rokdarbnieces — izrādās, tamborējot, adot un veicot citus rokdarbus, arī nervs var tikt saspiests. Tāpat šis sindroms var būt galdniekiem, celtniekiem un daudzās citās profesijās, kur tiek atkārtotas vienveidīgas roku kustības.
Tiek uzskatīts, ka karpālā kanāla sindroms biežāk sastopams sievietēm, cukura diabēta slimniekiem, kā arī cilvēkiem ar pavājinātu vairogdziedzera funkciju.
Svarīgi atpūtināt rokas
Ilgstoši ar rokām veicot vienveidīgas kustības, plaukstas pamatnē (karpālajā kanālā), kur jau tā nav pietiekami daudz vietas, pietūkst cīpslas un/vai sabiezē saites, radot spiedienu uz nervu, kas stiepjas cauri kanālam. Vienlaikus tiek nospiesti arī sīkie asinsvadi, kas nodrošina nerva apgādi ar asinīm. Šis nervs inervē vairākus plaukstas muskuļus un ir atbildīgs par pirkstu ādas jutīgumu. Tas arī ir iemesls, kāpēc rodas sūdzības par tirpšanu, nejūtīgumu un sāpēm plaukstās. Tiesa, slimības simptomi var parādīties ne tikai pēc vienveidīga darba, bet arī pēc rokas traumas, ja bojāti blakus esošie kaulaudi, kas nospiež nervu, kā arī sievietēm, ja ir olnīcu darbības traucējumi vai pēc klimaksa.
“Parādoties sūdzībām par roku tirpšanu, vajadzētu doties pie sava ģimenes ārsta vai neirologa. Lai bez ārsta palīdzības jau varētu sākt atveseļošanās procesu, būtu jāļauj rokām atpūsties, jācenšas izvairīties no vienveidīgām roku kustībām un plaukstas locītavas piepūles ja ne darbā, tad vismaz mājās. Rekomendējams pēc darba uzreiz neiet ravēt dārzu un neķerties pie adīšanas,” iesaka neiroloģe.
Daktere skaidro, ka karpālā kanāla sindroma simptomi ir diezgan tipiski, bet, lai izslēgtu kakla saknīšu bojājuma iespējamību, ārsts pacientu nosūtīs uz neirogrāfiju rokām. Neirogrāfija ir izmeklēšanas metode, ar kuru var izvērtēt, cik dziļi ir bojāts nervs un kāda ārstēšanas metode visefektīvākā. Galvenie trīs ārstēšanas virzieni ir: miers, medikamentoza un operatīva terapija.
Ja vainojams karpālā kanāla nerva nospiedums, ārstēšanas uzdevums ir mazināt nerva nospiešanu, novēršot nervam blakus esošo cīpslu tūsku un uzlabojot nerva asinsriti. Sākotnēji veic medikamentozu terapiju ar lokālām injekcijām, ko papildina ar fizioterapijas procedūrām. Ja ārstēšana ar zālēm nedod vēlamo efektu, nepieciešama ķirurģiska palīdzība.
Operācijas laikā izdara nelielu griezienu delnas pamatnē un tiešā redzes kontrolē vai endoskopiski pārdala saiti, lai samazinātu spiedienu karpālajā kanālā.
Neiroloģe brīdina, ka, neārstējot karpālā kanāla sindromu, nervs lēnām iet bojā un pirksti paliek nejūtīgi un plaukstas muskuļos ir vājums, muskuļi lēnām sāk izdilt. Svarīgi atcerēties, ka, laikus ārstējot, rezultāti būs ātrāk un labāki, bet, ja nervs gājis bojā, tad arī operācija nepalīdzēs.” ◆
