Šī fotogrāfija ir piemiņa no tēva. Tā glabājas kurmenieša Edmunda Trūbas albumā. Tā tapusi ap 1919. gadu, kad Jānis Trūba bija latviešu karavīru rindās, kuri cīnījās pret bermontiešiem.
Šī fotogrāfija ir piemiņa no tēva. Tā glabājas kurmenieša Edmunda Trūbas albumā.
Tā tapusi ap 1919. gadu, kad Jānis Trūba bija latviešu karavīru rindās, kuri cīnījās pret bermontiešiem. Edmunda kungs stāsta, ka attēlā redzams arī viens no brāļiem Laiviniekiem.
No tēva stāstītā Edmundam Trūbam prātā palikusi kāda kara epizode. Kad cīnītāji atkāpušies, vairāki kareivji, galīgi izmirkuši, lūguši naktsmājas kādam saimnieku pārim. Viņi bijuši ļoti īgni, nelaipni, ar karavīriem lāga pat negribējuši runāt. Cīnītājiem bijusi uzticēta liela soma ar pulka naudu. Kad skopulīgie saimnieki ieraudzījuši, ka naktsmāju lūdzēji no somas ņem ārā naudu un liek uz mūrīša, lai to izžāvētu, viņu īgnums pazudis kā ar roku atņemts. Nu karavīri cienāti pat ar cepešiem un guldīti visbaltākajos palagos.
