— Ar “Staburaga” starpniecību vēlos pateikties labajiem cilvēkiem, ar kuriem man iznāca sadarboties jūlija beigās, — tā savu vēstuli iesāk rīdziniece Benita Bergmane.
— 28. jūlijā “Vīgantes” kuģīša kapteiņu Ulda Albiņa un Armanda Veides vadībā iebraucām Daugavā. Uz kuģīša notika svinīgs sēru brīdis, izpildot vairāku mūsu tautiešu no Austrālijas pēdējo vēlēšanos dusēt upes viļņos, izkaisot viņu pelnus tuvu dzimtajām vietām. Pasākuma reliģisko daļu vadīja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas mācītājs Klāvs Bērziņš, kurš vasarās atpūšas Pļaviņu novadā pie Stukmaņu muižas.
Uz kuģa klāja galdiņa bija novietotas trīs urnas, klātas ar ziediem, rotātas ar lenti Latvijas karoga krāsā, un iedegtas svecītes. Sēru brīdī kuģīša motors bija noklusināts un, izberot pelnus upē, klusumā liegi skanēja vijoles dziedājums — “Dievs, svētī Latviju!”. Un palika tikai uz jūru plūstošais ziedu ceļš — kā pēdējās atmiņas. Tā bija izpildīta apbedījamo pēdējā vēlēšanās — ar lielu godu un mīlestību.
Atgriežoties atpakaļ, kuģītis lēni brauca garām Likteņdārzam, un kapteinis Uldis stāstīja dārza tapšanas vēsturi. Tālāk braucot, turpinājās stāsts par Kokneses pili un tās vēsturi.
Šī skumjā brīža svinīgumu ļoti papildināja kapteiņu Ulda Albiņa un Armanda Veides cilvēcīgā sapratne un mīlestība, izpildot šo uzdevumu — skaisti guldot tautiešus dzimtajā zemē. Šie brīži vēl ilgi paliks atmiņā, gan tautiešiem atgriežoties mītnes zemē, gan mums, dzimtenē dzīvojošajiem.
Mūsu visu piederīgo vārdā liela pateicība un paldies abiem kapteiņiem. Viņi abi ir Jaunjelgavas novada goda pilsoņa vārda cienīgi, kuri prot nest mūsu skaistās dzimtenes vārdu tālā pasaulē.
Pateicībā — Benita Bergmane
