Kā pagatavot kompostu no tikko pļautas zāles, kādi ir piemērotākie nektāraugi, kā mēslot lauku ar dabisku mēslojumu, nevis ar ķīmiju? To visu un daudz cita varēja uzzināt tie, kuri apmeklēja LLU Zemkopības institūtā Skrīveros organizēto Lauku dienu.
Gandrīz divi desmiti augu medus iegūšanai
Lauku dienas pamatā bija četras galvenās tēmas — nektāraugi, zaļmēslojuma un slāpekli piesaistošie augi, komposta gatavošana, izmantojot lopbarībai neizmantoto zāli, bioloģiskā lauka augsnes ielabošanas un mēslošanas līdzekļi, kā arī minerālmēslu lietošana vasaras kviešiem — standarta metodes salīdzinājums ar zinātnieku rekomendācijām. Tēmas saistītas ar institūta piedalīšanos Lauku attīstības programmā, un katrai no tām bija piesaistīts kāds no institūta darbiniekiem. Institūta vadošais pētnieks Aldis Jansons klātesošajiem stāstīja par pirmo no projekta tēmām — nektāraugiem un slāpekli piesaistošajiem augiem. Saistībā ar programmas nosacījumiem projektā vajadzēja piedalīties arī zemnieku saimniecībai. Konkrētajai tēmai piesaistīja Burtnieku novada zemnieku saimniecību “Atdzelvieši”, kas nodarbojas ar kaņepju audzēšanu. Kopīgiem spēkiem izmēģināšanai tika iesēti 18 dažādi nektāraugi. Liela daļa no tiem ir viengadīgie un pēc Alda Jansona lekcijas visā savā krāšņumā bija apskatāmi arī dabā. Vēlāk jau uz lauka Skrīveru zinātnieki interesentiem pastāstīja par katra nektārauga specifiskajām īpašībām.
Sausā zāle — labs mēslojums
Institūta vadošais pētnieks un direktors Jānis Vigovskis prezentēja savu darbu — projektu par zāles komposta gatavošanu. Tā kā spēkā ir prasība par nopļautās zāles aizvākšanu no bioloģiski vērtīga lauka, bet zāle ir pāraugusi, lopbarībai nav izmantojama, un nereti nopļautais paliek lauka malā, netiek izmantots. Bieži no hektāra var iegūt ap piecām tonnām sausnas, kas, pārrēķinot kūtsmēslos, ir ap 20 tonnām. Tāpat zāle noder apkurei — brikešu ražošanai vai dedzinot sarullētu zāli lielās krāsnīs. Šāda zāle noder arī biogāzes stacijās, zirgu pakaišiem utt. Skrīverieši izvēlējušies zāli izmantot kompostā. Izveidotas vairākas paraugkaudzes, tās analizēs, nākamajā gadā “receptes” pilnveidos, kā ga-tavo kompostu izmantot mēslošanā, un novēros izaudzēto.
Kvieši labāk pacieš sausumu
Agrita Švarta, institūta pētniece, projektā nodarbojās ar vasaras kviešu mēslošanu atkarībā no augsnes agroķīmiskajām īpašībām. Šī projekta darbība ilgs trīs gadus, un to veic trīs dažādos Latvijas reģionos — Pierīgas zemnieku saimniecībā “Lauciņi”, Skrīveros un Latgalē, Višķos, mācību un pētījumu saimniecībā “Pēterlauki”.
Projekta laikā pavasarī veica augsnes analīzes. Secinājums — visās trijās vietās sastāvs ir līdzīgs, vien Pierīgā vairāk fosfora un kālija. Līdz ar to visās vietās mēslošanas devas izvēlējās vienādas. Šajā sezonā, kad ir karsts un sauss laiks, divās no projektā iesaistītajām saimniecībām — “Pēterlaukos” un “Lauciņos” — arī rezultāti ir līdzīgi: kvieši augumā ir zemi, tomēr karsto laiku pārcietuši labāk nekā, piemēram, turpat līdzās sētie mieži. Tas devis vielu pārdomām “Lauciņu” saimniekam Aināram Stiliņam, kurš līdz šim vairāk audzēja miežus.
Pārsteidz sarkanais āboliņš
Aivars Jermušs, institūta vadošais pētnieks, piedalījās projektā par kultūraugu mēslošanu bioloģiskajā lauksaimniecībā. Demonstrējuma lauki ir izvietoti Skrīveros un Jēkabpils puses zemnieku saimniecībā, kas nodarbojas ar zemeņu audzēšanu. Tur izmēģinātas arī līdz šim mazpazīstamās ūdeni piesaistošās granulas. Pirmie rezultāti ir iepriecinoši — sausumā augi, kuriem izmantoja šīs granulas, izdzīvoja, pārējie 80% nokalta. Jēkabpils puses zemnieks ilgu laiku bijis pārliecināts bioloģisko saimniekošanas metožu atbalstītājs, bet tagad pievērsies konvencionālajai lauksaimniecībai. Tomēr ikdienā joprojām piemēro daudzas bioloģiskās lauksaimniecības metodes. Aivars stāsta, ka šis zemnieks ikdienā regulāri pārbauda augsni. Bioloģiskajā laukā Skrīveros novērošanai audzēja auzas, tritikāli un sarkano āboliņu. Aivars Jermušs teic, ka augsne Skrīveros konkrētajā vietā ir samērā nabadzīga. Ja varētu domāt, ka šādā augsnē pat mazākais uzlabojums dod rezultātu, prakse pierādīja pretējo. Izmantoja dažādus bioloģiskus augsnes ielabošanas preparātus, tajā skaitā iegūtus no aļģēm, humīnskābju preparātu no brūnoglēm, granulētos putnu mēslus. Iegūtie rezultāti liecina, ka šajā gadījumā, protams, arī ņemot vērā laikapstākļus, būtiskas atšķirības starp dažādu preparātu lietošanu nav. Izņemot sarkano āboliņu, kas bija kā papildu augs, iekļauts pētījumā pēc Aivara inciatīvas. Tieši āboliņam bija vislabākie rezultāti, dažādus bioloģiskus stimulantus saņēmušie atšķīrās ar tumšāku krāsu, ilgāku ziedēšanas laiku un bija vizuāli dzīvotspējīgāki par neapstrādāto. Secinājumi — ne vienmēr iegādātais augsnes uzlabošanas līdzeklis var dot gaidāmo rezultātu, un tā lietojums jāsaista kopā ar esošo augsnes sastāvu. ◆
