Skrīveru pagastā kopš šīgada janvāra ir jauna lauku attīstības speciāliste — Sarmīte Jansone. Viņa jau trīsdesmit gadu sauc sevi par skrīverieti un vietējiem lauksaimniekiem ir labi pazīstama.
Skrīveru pagastā kopš šīgada janvāra ir jauna lauku attīstības speciāliste — Sarmīte Jansone. Viņa jau trīsdesmit gadu sauc sevi par skrīverieti un vietējiem lauksaimniekiem ir labi pazīstama.
Sarmītes kundze ir agronome un visu savu darba mūžu pavadījusi Skrīveros — sākumā strādāja izmēģinājumu saimniecībā, vēlāk paju sabiedrībā un nu SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrība”.
Ilgajā agronomes darbā izpētīti vai visi pagasta lauki, tāpēc iemācīt zemniekiem audzēt dažādas kultūras un izmantot jaunās tehnoloģijas Sarmītes kundzei nesagādā grūtības. Tādi bija zemnieku konsultantu galvenie uzdevumi deviņdesmito gadu sākumā. Taču mūsdienās lauku attīstības speciālista pienākumi ir mainījušies. Sarmītes kundze stāsta: “Šodien mans uzdevums ir parādīt lauku cilvēkiem ceļu, kā izdevīgāk izmantot visus iespējamos resursus saimniecības attīstībai un savas dzīves uzlabošanai. Šobrīd valstī mainās lauksaimniecības politika, tiek piedāvāts daudz iespēju — projekti, kredīti, dažādas programmas. Arī man pašai vispirms jāizstudē visi šie piedāvājumi.”
Sarmīte Jansone atzīst, ka lauksaimnieki Skrīveros ir izglītoti un ļoti inteliģenti. Saimniekošanas prasme un zināšanas gūtas, pateicoties zinātniskā institūta aktīvai darbībai, kā arī senajām lauksaimniecības tradīcijām šajā pagastā. Tomēr Skrīveros ir tikai dažas lielas, stabilas saimniecības, kur saimnieko augstā līmenī. Piemēram, “Ragāres”, kur strādā Māra un Jānis Vaivari, “Kalnāres”, kur saimnieko Daina un Ilgvars Krūmiņi. Lielākā zemes apsaimniekotāja pagastā ir Skrīveru sēklkopības sabiedrība, kuras pārziņā ir vairāk nekā tūkstoš hektāru zemes, kā arī Skrīveru zinātnes centrs, kuram ir viens no lielākajiem sertificētajiem bioloģiskās saimniekošanas laukiem Latvijā. Zinātnes centrs apsaimnieko vairāk nekā simts hektāru. Galvenā Skrīveru zemnieku nodarbošanās ir kartupeļu audzēšana, taču ir arī dažas piena lopkopības, graudaudzētāju un dārzeņkopju saimniecības.
Galvenā problēma saimniecību attīstībā, pēc Jansones kundzes domām, ir pārmaiņas šajā nozarē 1996. gadā. Pēdējo piecu sešu gadu laikā, kopš pagastā nebija arī lauksaimnieku konsultanta, skrīverieši raduši paši meklēt nepieciešamo informāciju, risināt problēmas, konsultējoties ar speciālistiem Aizkrauklē. Taču Sarmītes kundze cer, ka ar laiku vietējie lauksaimnieki pieradīs — nu viņiem ir pašiem sava pieredzējusi un zinoša konsultante.
Skrīveru pagasta padomes ēkā viņu var satikt divas dienas nedēļā — trešdienās un ceturtdienās rīta pusē. Jau 9. martā pulksten 10 pagasta kultūras namā būs informatīvā diena lauksaimniekiem, lai saņemtu visu jaunāko informāciju par valsts subsīdijām, Eiropas Savienības atbalstu, Valsts ieņēmumu dienesta speciālistu konsultācijas un uzzinātu citas noderīgas lietas.
