Ar zālāju sēklām strauji ienāk Latvijas tirgū.
Ar zālāju sēklām strauji ienāk Latvijas tirgū
Skrīveros, Zemkopības zinātniskajā institūtā, Latvijas sēklaudzētāju asociācijas rīkotajā pasākumā piedalījās Zemkopības ministrijas speciālisti un Lietuvas sēklaudzētāju asociācijas biedri.
Uz Skrīveriem bija atbraukuši deviņi no apmēram 70 Lietuvas sēklaudzētāju asociācijas biedriem, lai apspriestu aktuālākos abu kaimiņvalstu jautājumus sēklkopībā. Šādas tikšanās rīko jau vairākus gadus — lietuvieši brauc uz Latviju un otrādi. Abās valstīs sēklkopības problēmas ir ļoti līdzīgas, bet to risinājumi — dažādi.
“Lietuvas sēklaudzētāju materiāli tehniskā bāze ir daudz labāka, viņiem ir arī vairāki samērā jauni kompleksi, kuros gatavo sēklu, Latvijā tāds ir tikai viens — Saldus rajonā. Mums ir jāņem vērā, ka lietuvieši ar zālāju sēklām ļoti strauji ienāk Latvijas tirgū,” stāsta sēklaudzētāju asociācijas priekšsēdētājs Valdis Dzenis.
“Diemžēl tikai 15 līdz 17 procentu no visām graudaugu platībām Latvijā ir apsētas ar sertificētu sēklu. Lielākoties sēklu gatavo paši zemnieki, bieži vien pat nepārbaudot sēklas kvalitāti un tās dīgtspēju. Ar lietuviešu kolēģiem secinājām, ka zemnieki ir vairāk jāizglīto, pēdējo gadu laikā augkopībā nav veikti nekādi pētījumi. Informācija ir novecojusi, padomju laikā vākta un mūsdienās praktiski neizmantojama. Vienojāmies, ka, tiklīdz Latvijā vai Lietuvā būs jauni pētījumi, literatūra un informācija, mainīsimies ar to, tulkosim, ja vajadzēs.
