Skrīveru novadā, īpašumā “Jaunkrieviņi”, patvaļīgi nocirsts ap 100 koku, pavisam vairāk nekā 300 kubikmetru, lielākoties lieli ozoli, kā arī bērzi un oši, un tas noticis ar SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrība” īpašnieka vācieša Fabiana Fennela ziņu. Darbības meža zemē veiktas bez Valsts meža dienesta atļaujas, bet ārpus meža zemes — bez pašvaldības saskaņojuma. Fabians Fennels ar “Staburagu” par to runāt nevēlas.
Vācietis taisa “stepi”
Skrīverietis Uldis Lapiņš stāsta, ka dzīvo turpat netālu, ap 700 — 800 metru attālumā no vietas, kur tika izcirsti koki. Līdz pagasta centram, ejot kājām, ir kādi trīs kilometri, braucot ar mašīnu — ap pieciem kilometriem. Zāģēšana sākusies ziemas periodā, iespējams, pagājušā gada beigās. Mežizstrādes tehnika diendienā brauca gar viņa māju, zaru šķeldotājs trīs dienas strādājis, sašķeldojot lielas zaru kaudzes. Taču viņam nav ienācis prātā, ka viss notiek nelikumīgi — bez vajadzīgo atļauju saņemšanas. “Pat iedomāties nevarēju, ka vācietis svešā zemē ies pret likumu,” viņš saka. “Protams, vislabāk ko tādu darīt dienas laikā, un neviens neaizdomāsies, ka tas ir nelikumīgi. Kā tas var būt, ka pusgadu brauc meža tehnika, taču pašvaldība neko nezina? Pavasarī nejauši atbrauca deputāts Jānis Brokāns, un es viņam jautāju, kā pašvaldība varēja atļaut nozāģēt veselīgus ozolus? Viņš teica, ka par to domē nav lemts. Noskaidroja un atbildēja, ka nekas nav atļauts! Vācietis te taisa “stepi” — māju, kurā apmēram pirms gada vēl dzīvoja kāda sieviete, viņš nolīdzināja ar zemi. Prasīju, kāpēc tā? Viņš atbildēja — tā esot bijusi avārijas stāvoklī. Kur lika šīferi? Kaut ko veda projām, bet kaut ko apraka. Viņam tāda maniere — izrakt bedri un visu aprakt. Milzīgu kūti nodrupināja, arī veco dārzniecības ēku, taču nojaukšanu nav saskaņojis. Droši vien, ka vecas ēkas jānojauc, bet vajag saņemt atļauju! Ap māju auga skaisti ozoli, vai tie traucēja? Kad satiku aci pret aci, vaicāju: “Fabian, kā tu varēji iedomāties cirst bez atļaujas? Kas tev Vācijā par to būtu?” Viņš klusēja. Teicu: “Mums, latviešiem, ozols ir svēts koks. Kas jums, vāciešiem, ir svēts?” Viņš nemācēja atbildēt. Šajā zemē viņam laikam nekas nav svēts! Tas ir Blaumaņa “Indrānu” scenārijs — jaunais nāk pie varas un visu nozāģē. Veselīgi koki! Varbūt kāds koks bija nokaltis, bet ne jau visi! Speciāli saskaitīju — vairākiem kokiem bija 112 gadskārtas. Ja traucētu apstrādāt lauku, bet tā bija ozolu aleja ap kādreizējo māju! Ja ir apaugums, lai novāc. Pašvaldības deputāte un domes priekšsēdētāja vietniece Sarmīte Jansone pie viņa strādā par agronomi, kā viņa varēja nezināt? Fabianam teicu — saproti, ko esi izdarījis, mūsu valstī tas ir nepieņemami! Bet pēc trijām dienām brauca baļķvedējs un sāka vest projām baļķus. Tā kā domes priekšsēdētājs bija atvaļinājumā, piezvanīju Sarmīte Jansonei, un mani satracināja viņas teiktais — mēs viņu sauksim uz administratīvo komisiju. Teicu — tā taču ir krimināla darbība!”
“Neviens iemesls nav attaisnojams”
“Par koku ciršanu uzzināju tikai šī gada jūnijā, kad biju atvaļinājumā, lai gan cilvēks, kas mani par to informēja, sacīja, ka ciršana notiek apmēram no gadumijas,” saka Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis. “Kāpēc par to pašvaldībai neziņoja agrāk? Neviens neaizliedz veikt koku ciršanu, taču visām darbībām jābūt likumīgām, jāsaņem nepieciešamās atļaujas. Tā ir alkatība, nezināšana, naudas kāre vai muļķība, taču neviens iemesls nav attaisnojams. Par notikušo ziņojām Valsts policijai un Valsts meža dienestam, lai šīs instances izvērtē veiktās darbības. Fabians Fennels paskaidrojumā domei raksta, ka nocirsti veci, nokaltuši ozoli, kas apdraudēja cilvēku dzīvību, taču tādi apgalvojumi ir nekorekti. Mums pārmet, ka neredzējām braucam mežizstrādes tehniku. Caur Skrīveriem dienā izbrauc daudz kokvedēju — tad mums būtu jāalgo cilvēks, kas tos visus uzskaita, taču apturēt un pārbaudīt pavadzīmes neesam tiesīgi.”
“Īpašumu var sakopt, bet vajadzīgs saskaņojums, pretējā gadījumā tā ir sodāma rīcība. Paldies pašvaldības vides speciālistei un kārtībniecei, kuras ieradās īpašumā un konstatēja notikušo! Uzskatu, ka Fabians Fennels ir rīkojies bezkaunīgi, jo domē man teica, ka apmēram pirms pāris gadiem viņš esot saņēmis nosacījumus par koku zāģēšanu, tātad viņam tie bija jāzina,” notikušo vērtē deputāts Jānis Brokāns.
Domes priekšsēdētājs Andris Zālītis arī teic, ka Fabians Fennels, vēloties cirst kokus citviet ārpus meža teritorijas, agrāk pašvaldībā nosacījumus ir saņēmis, un, ja kādreiz to ir darījis, tad kārtībai jābūt zināmai.
“Man nav saprotams, kā par koku zāģēšanu nezināja Sarmīte Jansone, kas tur strādā par agronomi?! Kāpēc nebrīdināja Fabianu Fennelu par iespējamajām sekām? Citreiz skaldām matus par nozāģētu ceriņu krūmu, nelaikā nopļautu zāli, bet tur nozāģēts ap 100 koku, vairāki simti kubu, tajā skaitā lieli ozoli!” saka Jānis Brokāns.
“Divtik nepatīkami, jo es tur strādāju”
SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrība” agronome un Skrīveru novada domes priekšsēdētāja vietniece Sarmīte Jansone saka: “Dome nevar zināt, kas kurā pagasta vietā un mājā notiek, ja kāds par to nepastāsta. Ja nu vienīgi domes pārstāvji ierauga, braucot garām. Cilvēki, kas dzīvo tuvumā, domāja, ka viss ir saskaņots. Nezinu, kurā brīdī koku ciršana notika, bet mums ziņo, ka ziemas periodā. Mans uzdevums ir rūpēties par zālaugu sēklām, un ziemas periodā darbs notiek četrās sienās,” viņa stāsta. “Zināju, ka notiek sakopšanas darbi, tika cirsti krūmi, taču pat prātā neienāca, ka tiks izcirsti koki. Mums, latviešiem, ir pietāte pret lieliem, seniem kokiem — līdzīgi kā pret veciem, ilgu mūžu nodzīvojušiem cilvēkiem. Esmu par to sašutusi, un man ir divtik nepatīkami, jo es tur strādāju par sēklkopības agronomi. Tajā pusē sēklu lauku nav, ir iesēts rapsis. Saskaņojumu ciršanai noteikti vajadzēja, tas ir nepatīkams pārkāpums. Ar īpašnieku par to neesmu runājusi.”
“Īpašumu pārņemšanas process bieži vien beidzas ar to, ka jaunie īpašnieki, tajā skaitā mantinieki, vairs nevēlas mājā saimniekot, īpašums tiek pārdots. Likums neaizliedz nojaukt māju un ierīkot tīrumu, un agrāk apdzīvotās vietas nekas nepasargā, gadu laikā mājas tiek nolīdzinātas ar zemi, Skrīveros tādas ir 10 — 11 mājas. Jaunie cilvēki neredz mājām vietu, vērtību, un tā lauki no mājām iztukšojas, jaunie īpašnieki redz kviešu laukus ar ražu un galā naudas summu,” saka Sarmīte Jansone.
Sakrauj 10 kaudzēs
“Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists ieradās notikuma vietā, apskatīja nokrauto koku grēdas, izrautos celmus un pēc to diametra secināja, ka tie nav bijuši dižkoki,” stāsta iestādes pārstāve Maija Rēna. “Šajā gadījumā mūsu atļauja nebija vajadzīga. Parasti pirms koku ciršanas ārpus meža zemes pašvaldība ar mums sazinās un mūsu speciālists dod atzinumu, vai teritorijā ir vai nav dižkoki.”
Valsts policija veic resorisko pārbaudi un turpina noskaidrot notikušā apstākļus.
Pēc Valsts policijas pieprasījuma Valsts meža dienesta mežzinis Guntis Jankovskis un vecākā inspektore juridiskajos jautājumos Solvita Bogdanoviča ieradās īpašumā un konstatēja, ka ciršana veikta 2,39 hektāru platībā. Uzmērot konstatēts, ka nocirsti 343 kubikmetri koku, kas sakrauti 10 kaudzēs. Apsekošanas akts nosūtīts pašvaldībai un Valsts policijai.
Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis stāsta: “Aktā teikts, ka darbības īpašumā veiktas ilgākā laika periodā, iespējams, no 2019. gada novembra līdz šī gada maijam, nocirsto koku celmi izrauti, no tiem daļa sastumti kaudzēs, daļa aprakti. Nav izrauti tikai triju koku celmi. Aktā rakstīts, ka saskaņā ar Valsts zemes dienesta informāciju īpašumā ir meža zeme 0,9 hektāru platībā, taču nav iespējams veikt nocirsto koku celmu mērījumus, kā arī noteikt nocirsto koku precīzu novietojumu.”
Zeme nav ierakstīta Zemesgrāmatā
Solvita Bogdanoviča “Staburagam” skaidro, ka zemes īpašniece ir mirusi un Fabians Fennels saņēmis mantinieces pilnvaru, lai sakārotu mantojuma lietas, zemi uzmērītu, ierakstītu Zemesgrāmatā un kļūtu par nākamo īpašnieku. Taču viņš sācis nevis ar dokumentu sakārtošanu, bet gan ar apauguma likvidēšanu, zemes attīrīšanu no kokiem, lai gan vajadzēja darīt otrādi. Attīrījis ne tikai lauksaimniecības, bet arī meža zemi. Robežu plāna zemei nav, un tā nav un arī nekad nav bijusi ierakstīta Zemesgrāmatā, līdz ar to pašlaik grūti noteikt robežas — kur ir lauksaimniecības un kur meža zeme, un cik daudz koku nocirsts katrā teritorijā. Lielākā daļa platības ir lauksaimniecības zeme, kas bija aizaugusi. Ja viņš būtu vispirms sakārtojis dokumentus, zemi uzmērījis, būtu redzams, kur ir meža zeme, un, ejot likumīgu ceļu, tad varētu lemt, vai cirst mežu vai nē, vai arī likumīgā veidā to pārveidot par lauksaimniecības zemi.
Meklē vajadzīgos dokumentus
“Pašlaik sadarbojamies ar citām iestādēm, Valsts policiju un Valsts zemes dienestu, lai šādus dokumentus iegūtu, tādēļ lietas izskatīšana ieilgst,” saka Solvita Bogdanoviča. Viņa skaidro, ka Valsts meža dienesta saskaņojums nepieciešams, ja koki tiek cirsti meža teritorijā. Ārpus meža teritorijas, lauksaimniecības zemē, vajadzīgs pašvaldības saskaņojums. Izcirstajā platībā bija jābūt arī mežam, bet dabā tā nav.
Vai topošais īpašnieks par veiktajām darbībām var saņemt kādu sodu? “Tas atkarīgs no tā, ko mēs konstatēsim dokumentos. Ja konstatēsim, ka iznīcināts mežs, būs valstij jākompensē zaudējumi. Ja būs lieli zaudējumi, var iestāties arī kriminālatbildība. Par iespējamo likuma panta piemērošanu un sodu nevaram runāt, kamēr neesam konstatējuši konkrētus faktus,” norāda Solvita Bogdanoviča.
Fabians Fennels, iemācījies runāt latviski, Skrīveros saimnieko jau apmēram septiņus gadus. “Staburags” par viņu rakstīja pusgadu pēc tam, kad viņš iegādājās “Skrīveru sēklkopības sabiedrību”. Toreiz jaunais vācu zemnieks stāstīja par saimniekošanu un iecerēm ilgtermiņā, arī par to, ka vecajām, nelietderīgajām ēkām būtu jāpazūd. Tagad “Staburags” Fabianam Fennelam jautāja, kāpēc viņš nesaņēma koku ciršanai vajadzīgās atļaujas? “Kamēr lieta nav izmeklēta, kamēr tiesa nav bijusi, tur pagaidām nav ko stāstīt,” viņš latviski sacīja un norādīja, ka par to nevēlas runāt.
“Varētu strādāt
aktīvāk”
Andris Zālītis uzskata, ka Valsts meža dienests varētu strādāt aktīvāk, operatīvāk un profesionālāk. “Protams, lai uzrakstītu kvalitatīvu lēmumu, kuru var arī apstrīdēt, vajadzīgi visi dati, informācija, tomēr, ja runājam par mežu, kurš gan zinās labāk par situāciju meža teritorijā kā Valsts meža dienests? Sabiedrības sašutums, šoks ir pamatots, jo koki ir nocirsti bez atļaujas, ignorējot Latvijas normatīvos aktus, un ar situāciju tagad netiek galā trīs instances, tajā skaitā pašvaldība. Uzskatu, ka situācija vispirms jānoskaidro profesionāļiem — Valsts policijai un Valsts meža dienestam, jo domes sēde nav tiesisks instruments veikto darbību izvērtēšanai. Ja lieta nonāks līdz administratīvajai komisijai, tad komisija to izskatīs,” saka Skrīveru novada domes priekšsēdētājs. ◆
