Pēdējos piecos gados Skrīveru zinātnes centrs ražotājiem nodevis sešas jaunas zālāju šķirnes (septiņas šķirnes pārbauda), kā arī griķu šķirni ‘Aiva’.
Pēdējos piecos gados Skrīveru zinātnes centrs ražotājiem nodevis sešas jaunas zālāju šķirnes (septiņas šķirnes pārbauda), kā arī griķu šķirni “Aiva”.
Pērn Skrīveru zinātnes centrā pārbaudīja vairāk nekā 20 jaunu graudaugu šķirņu saimnieciskās īpašības, lai noskaidrotu vietējiem apstākļiem piemērotākās.
Veido bioloģisko sēklaudzēšanas sistēmu
Lai Latvijā izveidotu bioloģisko sēklaudzēšanas sistēmu, Skrīveros sākta bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotāko vasarāju graudaugu, kartupeļu un vasaras rapša šķirņu pārbaude. No šī gada ražas šķirņu pārbaudē iekļautas sarkanā āboliņa šķirnes “Dīvaja”, “Ārija”, “Dižstende”, “Skrīveru agrais”, bastardāboliņa “Menta”, lucernas “Skrīveru”, kā arī sarkanā āboliņa maisījumi ar timotiņu “Agris”, kamolzāles “Priekuļu 30”, auzeņairenes “Ape”, pļavas auzenes “Silva” maisījumi ar timotiņu.
Kartupeļu šķirņu salīdzinājumā iekļautas sešas šķirnes: divas vidēji agrīnās — “Sante” (standartšķirne, Nīderlande) un “Lenora” (Latvija, Priekuļi), kā arī četras vidēji vēlīnās — “Brasla” (standartšķirne), “Magda”, “Zīle” un “Bete” (Latvija, Priekuļi). Visas šīs šķirnes iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā.
Vasarāju šķirņu salīdzinājumā iekļautas četras miežu šķirnes: “Abava” (standartšķirne), “Māra”, “Līva”, “Arta” (Latvija, Stendes SS).
Vasaras rapša šķirņu salīdzinājumā iekļautas piecas šķirnes: “Iris”, “Olga” (Vācija, Lembke), “Amica” (Vācija, Raps), “Senator” un “Sponsor” (Zviedrija, Svalöf).
Šogad Skrīveru zinātnes centrā var nopirkt sertificētu bioloģisko ziemas rudzu “Duoniai” sēklu, auzas “Laima” un “Līva”, miežus “Sencis”. Nākamajā gadā pirmo sēklas ražu dos ganību airene “Spīdola” un āboliņš “Dīvaja”.
Bez ķīmijas
Viena no aktuālākajām problēmām bioloģiskajā lauksaimniecībā ir augu barības elementu un augsnes auglības nodrošināšana. Nepieciešamo slāpekļa daudzumu augiem var piegādāt tikai ar organisko mēslojumu un ar tauriņziežu gumiņbaktēriju saistīto atmosfēras slāpekli. Graudu ražu ļoti jūtami ietekmē nezāles. Tā kā bioloģiskajā lauksaimniecībā nedrīkst lietot herbicīdus, saasinās nezāļu ierobežošanas jautājums.
2003. gadā iekārtoja kompleksu lauka izmēģinājumu šo problēmu pētīšanai. Izmēģinājuma mērķis ir pētīt augu barības elementu nodrošināšanas un nezāļu ierobežošanas iespējas atkarībā no priekšauga, augsnes pēcsējas apstrādes un kūtsmēslu lietošanas bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Skrīveru zinātnes centra Agrotehnikas nodaļa apsaimnieko Latvijā lielāko sertificēto bioloģiskās lauksaimniecības lauku zinātnes un sēklaudzēšanas vajadzībām. Tā kopplatība ir 30 ha. Izveidota septiņu lauku augu seka ar viena lauka platību 4,5 ha.
Selekcionāri sola jaunumus
Daudzgadīgās zāles Latvijā aizņem lielāko daļu lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet selekcijas darbs ar tām notiek tikai Skrīveros. Selekcionāru lielākā uzmanība veltīta plaši izplatīto tauriņziežu — sarkanā āboliņa, lucernas un bastardāboliņa — selekcijai un piecām stiebrzāļu sugām — timotiņam, pļavas auzenei, ganību airenei, auzeņairenei, arī kamolzālei.
Iespēju robežās strādā arī pie stiebrzāļu dekoratīvo formu veidošanas apzaļumošanai. Ik gadu valsts šķirņu pārbaudei nodod kādu jaunu tauriņziežu vai stiebrzāļu šķirni.
Arī 2004. gada Latvijas augu šķirņu katalogā ierakstīta jaunā pie mums izveidotā tetraploīdā bastardāboliņa šķirne “Fricis”, bet pēdējās pārbaudes veic jaunajai pļavas auzenes šķirnei “Silva”, kura ir īpaši izturīga pret izslīkšanu, ilggadīga un ar augstu lopbarības kvalitāti, kā arī sarkanā āboliņa šķirnei “Ārija”.
Lai gan valsts finansējums selekcijas darbam nav pietiekams, tā procesā iespēju robežās iekļauj jaunākās un efektīvākās selekcijas metodes.
Selekcionāriem ir cieša sadarbība ne tikai ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta ģenētikas laboratoriju, sadarbojamies arī ar Ziemeļvalstu Gēnu banku, kas rīko lopbarības kultūru selekcionāru sanāksmes Baltijas valstīs.
Katru gadu Zemkopības ministrijas noteiktajos apjomos pavairojam un saražojam izlases sēklu jaunajām šķirnēm, ko tālāk piedāvājam Latvijas sēklaudzētājiem. Par spīti nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem arī 2003. gadā plānotajos apjomos esam ieguvuši izlases sēklu gan visām tauriņziežu, gan stiebrzāļu šķirnēm.
Sava nodeva — Gēnu bankai
Lai vāktu un saglabātu Latvijas lopbarības augu ģenētiskos resursus, Skrīveru selekcionāri kopā ar LU Bioloģijas institūta un LLU augkopības speciālistiem dodas zinātniskās ekspedīcijās pa Latvijas novadiem, lai ievāktu daudzgadīgo zālaugu sēklas genofonda papildināšanai Latvijas Gēnu bankā. Šāda ekspedīcija 2003. gada vasarā notika Dienvidlatgalē, kur izdevās ievākt daudz vērtīgu stiebrzāļu paraugu, bet rudens pusē devāmies uz Austrumlatgali (Madonu, Gulbeni, Alūksni), kur savācām ziemcietīgus un ilggadīgus tauriņziežu paraugus.
Šogad mums bija izdevība piedalīties arī starptautiskā ģenētisko resursu vākšanas ekspedīcijā, ko igauņu zinātnieki rīkoja Igaunijai piederošajās salās. No turienes izdevās pārvest daudz lucernas paraugu, kura aug tikai šajās vietās. Šādu ekspedīciju dēļ savākto vērtīgo materiālu perspektīvā varēsim iekļaut savās selekcijas darba programmās jauna izejmateriāla veidošanai un jaunu šķirņu radīšanai. (“Agropols”)
