“Staburaga” lasītāja ar segvārdu “Skrīveriete” komentāru internetā I. Burkas informācijai “Dejas septiņu stundu garumā” pabeidz ar teikumu: Lai vairāk piesaistītu jauniešus Skrīveriem, lai viņi nerautos projām no vienmuļās dzīves.
“Staburaga” lasītāja ar segvārdu “Skrīveriete” komentāru internetā I. Burkas informācijai “Dejas septiņu stundu garumā” pabeidz ar teikumu: “Lai vairāk piesaistītu jauniešus Skrīveriem, lai viņi nerautos projām no vienmuļās dzīves, varbūt vajadzētu padomāt par kultūras nama direktores nomaiņu?”.
Šī nav pirmā reize, kad kāda autore (-s) “Staburaga” lasītājos mēģina rosināt domu, briedināt pārliecību, ka Skrīveru kultūras nams darbojas slikti. Pirms kāda pusgada līdzīgs atzinums tika veltīts kultūras nama vadībai. Arī pašvaldību priekšvēlēšanu reklāmrakstos viena kandidātu saraksta programmā varēja lasīt “… uzlabot kultūras nama darbu”. Manuprāt, uzlabojams ir tas, kas ir slikts. Kādi konkrēti trūkumi ir Skrīveru kultūras nama vadības darbā? Kāpēc un pret ko būtu jāmaina tā direktore?
Skrīveros esmu ienācējs. Pirms sešiem gadiem, iepazīstot pagastu un tā cilvēkus, mani pārsteidza, cik aktīva un daudzpusīga ir kultūras dzīve Skrīveros. Salīdzināju ar to pelēcību, kāda valdīja Džūkstē, kur dzīvoju iepriekšējos 15 gadus. Arī slavenajā kolhozā “Tērvete”, kur strādāju pirms tam. Kopš 1973. gada, dziedot korī “Gaudeamus” un Nacionālajā vīru korī, ar koncertiem esmu pabijis daudzos Latvijas provinces kultūras namos, redzējis gan telpas un inventāru, gan publiku. Iepazinis kultūras pasākumu daudzumu un kvalitāti. Agrākā pieredze mudina visnotaļ pozitīvi vērtēt Skrīveru kultūras aktivitātes un visu kultūras nama darbinieku ieguldījumu pagasta kultūras dzīves organizēšanā. To raksturo daudzie pašdarbības kolektīvi un to sniegtie koncerti gan pašu mājās, gan tālu ārpus pagasta. Ne jau pensionāru koris “Baltābele” vien. Ir muzicējuši Sergejs Martinovs, Jānis Sproģis, Ingus Pētersons, Dita Krenberga un daudzi citi valsts labākie mākslinieki. Ir Rīgas teātru viesizrādes. Regulāri organizē kolektīvus izbraukumus uz koncertiem un teātra izrādēm Rīgā, Valmierā, Daugavpilī, arī tematiskās ekskursijas ar autobusu pa Latviju.
Nešaubos, ka “Skrīveriete” to visu zina. Varbūt arī zina, cik daudz jauniešu, kuriem dzīve Skrīveros šķiet vienmuļa, piedalās kultūras nama pašdarbības kolektīvos un interešu pulciņos. Domāju, ka “Skrīveriete” ievērojusi, cik no “vienmuļības nomāktajiem” Skrīveru jauniešiem apmeklē koncertus kultūras namā vai A. Upīša parkā, cik piesakās braucieniem uz koncertiem un teātra izrādēm ārpus pagasta.
No viena otra skrīverieša dzirdētais ļauj nojaust, ka mēģinājumiem “šūpot” kultūras nama vadības krēslu iemesls ir nevis darba kvalitatīvie un kvantitatīvie aspekti, bet pavisam cits. Kādai skrīverietei apnicis braukt uz darbu ārpus pagasta, daudz tīkamāk būtu vadīt stabili darbojošos kultūras centru tepat Skrīveros. Un, lai iecere īstenotos, sabiedrība jāpieradina domāt “… par kultūras nama direktores maiņu”. Par to, ka šobrīd kultūras nama darbs ir slikts. Jāpieradina pie cerībām, ka ik nedēļu būs diskotēkas un kultūras vietā dominēs izklaides. Izklaides, kas tīkamas alkohola tirgotājiem, narkotiku izplatītājiem un policistiem sagādā nemierīgas nakts dežūras.
Zem paustā parakstos, neslēpdamies aiz segvārda “Skrīverietis”, “Vietējais” vai “Lasītājs”, bet ar savu godavārdu —Ilmārs Kalnietis.
