Skrīveros darbu sākusi radošā darbnīca “Daugava”, kurā skrīverietes Montas Pankules rokām sietspiedes tehnikā jau top tautiskas un modernas lietas. Darbnīcas saimniece atklāj, ka biznesa ideja radusies, meklējot ideālās flīzes savai mājai, taču viena no viņas, trīsdemitgadnieces, atziņām skan: “Lai cik tas banāli izklausās, taču man šķiet svarīgi darīt to, kas patīk.”
Kad meklēju adresi Skrīveros, kur vajadzētu būt jaunajai sietspiedes darbnīcai, samulstu — tā ir senatnīga divstāvu māja Skrīveru centrā, un nekas neliecina par biznesa elpu tajā. Taču pirmajā stāvā valda rosība, un te jau arī ir tā krāsu, rāmju, zīmējumu un sietu valstība, kurā saimnieko jauna un simpātiska sieviete. Monta Pankule steidz paskaidrot, ka savulaik te bijis ugunsdzēsēju depo un blakus garāžā aizvien stāv ugunsdzēsēju auto. Kad šīs telpas jau noīrētas, viņa uzzinājusi, ka pirms piecdesmit gadiem te bijusi dzimtsarakstu nodaļa, kurā laulību reģistrējuši arī viņas vectēvs un vecmamma. “Gribētos te iekārtot galeriju, kurā varētu redzēt šīs ēkas vēsturi,” saka viņa. “Pagaidām nevienas fotogrāfijas man nav — vecmammai bilžu nav, jo kāzu fotogrāfs pazaudējis filmiņu, arī bijušajam ugunsdzēsējam to neesot. Varbūt kādam skrīverietim albumā kāda fotogrāfija par šo ēku saglabājusies? Labprāt pie tām tiktu.”
Sakritība ir arī tā, ka esmu šurp atbraukusi tieši dienu pirms Montas dzimšanas dienas — vakar viņai apritēja 30. Viņa to gribēja sev nozīmīgu, tāpēc radiem un draugiem rīkoja darbnīcas atvēršanas svētkus. “Daudzi vēl nav redzējuši šo vietu, jo uzņēmums dibināts tikai nesen, 18. maijā, un mana darbnīca vēl tikai top,” saka viņa.
Laiks, kad mainīt
dzīvi
Monta ieguvusi bakalaura grādu uzņēmējdarbības ekonomikā, šis ir viņas pirmais solis biznesa pasaulē. Līdz šim viņa strādājusi loģistikas jomā, pēdējā darbavieta bija uzņēmums “Aldaris” Rīgā. Kad piedzimis jaunākais dēls, ģimene nolēmusi pārcelties uz laukiem, uz Skrīveriem, kur pati pavadījusi bērnību un skolas gadus, un te aizvien dzīvo viņas mamma. “Gribējās bērniem veselīgāku un drošāku vidi, un arī pašai, atceroties savu bērnību, šķita neierasti ar maziem bērniem dzīvot Rīgas centrā,” saka Monta. “Te tikai atver durvis, un mazais jau ir pagalmā, svaigā gaisā, nav par viņu jābaidās.” Vecākajam dēlam Drosmim ir 10 gadu, jaunākajam — Miķelim — šoruden būs trīs.
“Sievietei, esot bērna kopšanas atvaļinājumā, ir iespēja pārdomāt dzīvi un uzdot sev jautājumu: vai tas, ko līdz šim esmu darījusi, patiešām ir tas, ko vēlos? Un tā ir arī lieliska iespēja visu mainīt. Varbūt arī 30 gadu ir zināms briedums, kas liek noteikt prioritātes un plānot laiku tā, lai var gan tikt galā ar bērniem un māju, gan darboties savā biznesā, kurā varu pati noteikt darbalaiku un tikt uz māju, kad to vajag. Patlaban man, tāpat kā jebkurai māmiņai, tas ir ļoti svarīgi,” atzīst Monta.
Flīzes zīmē pati
Kā radusies tieši šī biznesa ideja? “Pirms diviem gadiem nopirkām mazu mājiņu Skrīveros un sākām to remontēt,” stāsta jaunā uzņēmēja. “Man gribējās raibas un interesantas flīzes, bet neko, kas man patiktu, veikalos neatradu. Draudzene teica: taisi pati! Sāku meklēt veidus, kā to darīt. Zīmēju ar roku, izmantoju trafaretus un meklēju informāciju. Izlasīju, ka citviet pasaulē flīzes apglezno ar sietspiedes palīdzību. Šis fakts mani ieinteresēja, un sāku interesēties, kā to paveikt Latvijā.”
Monta pieteicās sietspiedes kursos, apguva zinības un vispirms roku iemēģināja, mājās apdrukājot apģērbu. Pamazām radās idejas oriģinālām dāvanām, un šī joma viņu ļoti aizrāva. Pagājušajā gadā jaunā sieviete pieteicās Nodarbinātības valsts aģentūras atbalsta programmā uzņēmējdarbības sākšanai, šogad uzrakstīja biznesa plānu. Viņas ideja guva atbalstu, un jaunā uzņēmēja ieguva līdzekļus, lai varētu iegādāties nepieciešamo aprīkojumu. Darbnīcas telpās vēl vajadzīgs remonts, tam līdzekļus viņa cer iegūt saistībā ar Eiropas Savienības programmas “LEADER” atbalstu. Projekts jau iesniegts, vien jāgaida rezultāti.
Monta izpētījusi, ka tuvākajā apkārtnē nav nevienas sietspiedes darbnīcas, kurās izmantotu tieši roku darbu. Tādas ir Rīgā, Cēsīs, Saldū, Liepājā. Protams, sietspiedes mašīnas izmanto apdrukas kompānijās vai tipogrāfijās, arī flīzes, kuras var nopirkt jebkurā būvmateriālu veikalā, rūpnieciski apdrukā līdzīgā veidā, taču tas ir pavisam cits produkts — uzskata jaunā meistare.
Ar sietu un gaismu
“Ar sietspiedes palīdzību var apdrukāt jebkuru līdzenu virsmu, radot gan kaut ko tautisku, gan modernu,” stāsta jaunā sieviete. “Ja klients vēlas kādu konkrētu zīmējumu, to apstrādāju interneta programmā. Tad uz filmas papīra iegūstu negatīvu, un sākas interesantākais — gaismošanas process.” Tā ir vesela fizikas un ķīmijas zinātne — saka meistare, rādot nelielu tumšu telpu darbnīcas stūrī, līdzīgu fotolaboratorijai, kurā agrākos laikos attīstīja filmiņas. Tumsa, vanniņas, stikla galds. Uz tā liek sietu un virs tā papīru, kas noklāts ar speciālu fotoemulsiju, ar zīmējumu vai uzrakstu. Vietās, kur ir melnās zīmējuma kontūras un gaisma netiek cauri, sietā veidojas trafarets. To arī izmanto drukāšanai — uzliek uz auduma vai citas virsmas, velk pāri ar krāsu, un tā pieķeras vietās, kur izgaismotas zīmējuma kontūras. Šādi var izveidot arī cilvēka foto ilustrāciju, uzrakstu, gandrīz jebko. Visas klientu idejas var apsvērt un izdarīt — saka darbnīcas īpašniece. Piemēram, patlaban top apdrukas miniatūrām koka lādītēm, kuras būs kā aploksnītes kāzu ielūgumiem. “Tik smalks darbs man ir interesants izaicinājums,” saka jaunā māksliniece.
Monta stāsta, ka šobrīd realizē arī savas idejas — apdrukā lina krekliņus, uz tiem top stilizēts tautumeitas attēls. Šī produkcija nedēļas nogalē ceļos uz dizaina tirgu Rīgā. Kaut ko varēs aplūkot arī Skrīveru novada svētkos rīt, kur Monta vadīs radošās darbnīcas, ierādot, kā ar sietspiedes palīdzību uz maisiņiem un krekliņiem uzdrukāt zīmējumu.
“Pamazām veidoju sadarbības partneru loku un meklēju iespējas attīstīt savu biznesu,” saka Monta. Kopā ar dizaina darbnīcu Koknesē top kora karogs, arī ar biedrību “TREJdeviņiPŪRI” Secē ir kopīgas idejas. Darbnīcā apdrukās arī frizieru apmetņus, kurus šuj kāda meitene Ogrē.
Idejas uz sienas
Kad jautāju, kura no idejām pašai šķiet perspektīva, Monta bilst: “Man patīk flīzes, šo jomu gribētu vairāk attīstīt. Mūsu mājās vēl flīžu nav, aizvien esmu meklējumos un mēģinu nonākt līdz tādam flīžu rakstam, ko varētu piedāvāt arī pircējiem. Te, darbnīcā, ir evolūcijas siena, kurai aizvien pievienojas manas idejas.”
Inovatīva lieta, ko viņa vēl ieplānojusi realizēt, ir sietspiedes tehnikā apdrukāti keramikas izstrādājumi. Jau otro gadu viņa apgūst keramiķes iemaņas pie meistares Andas Svarānes Amatniecības mājā Zasā, kādu laiku zināšanas papildinājusi arī mākslas studijā pieaugušajiem Pļaviņās.
“Lai cik tas banāli izklausās, taču man šķiet svarīgi darīt to, kas patīk,” saka Monta. “Tad ir enerģija darboties, vēlme iet uz priekšu. Ceru, ka izdosies savu mazo biznesu attīstīt, jo ideju jau ir daudz, vajag tikai laiku un resursus to realizēšanai. Radošas lietas mani saistījušas kopš bērnības, bet laikā, kad izvēlējos studiju jomu, bija uzskats: nu ko tad ar mākslu var nopelnīt! Neko nenožēloju un tagad zinu, ka mākslā var izpausties dažādos veidos.” Viņa piebilst, ka pateicību pelnījusi ģimene, kura atbalsta viņas centienus, un bez viņu palīdzības ieceres nemaz nevarētu realizēt. ◆
