Septiņpadsmitgadīgajai vācu meitenei Sabrinai Dīrkei Skrīveri uz gadu kļuvuši par mājām. Viņa mācās A. Upīša Skrīveru vidusskolas 11.a klasē un dzīvo skolotājas Ritas Lielās ģimenē. Pirms tam nezinot ne vārda latviski, septiņu mēnešu laikā, kā viņa teic, pat domāt sākusi šajā valodā.
Sabrina Skrīveros nokļuva pagājušā gada augustā, piedaloties vienā no lielākajām skolēnu apmaiņas programmām pasaulē “Youth for understanding” jeb “Jaunatne par saprašanos”. Pusgadu iepriekš uzzinājusi par iespēju braukt uz Latviju, un daudz laika veltīts dokumentu kārtošanai, bet interesējusies arī par šejienes vēsturi un kultūru. Kādēļ tieši Latvija? Sabrina teic, ka bija jāizvēlas — doties uz Latviju, Beļģiju vai daudz eksotiskāku vietu — Brazīliju. Beļģija ir jau iepazīta. Bijusi arī citviet Eiropā — Holandē un Spānijā, bet Brazīlijā šajā pašā programmā pabija viņas māsa. Tādēļ izvēlējusies zemi, par kuru nezināja pilnīgi neko. Māsa bijusi sajūsmā par Brazīlijā pavadīto laiku, tādēļ arī pašai gribējies gūt līdzīgu pieredzi.
Par veģetārieti
nekļūs
Vācijā brīvajā laikā Sabrina ir auklīte un skolotāja palīdze jaunākajās klasēs. Pēc gada Latvijā viņai vēl gads jāmācās Vācijā, un tad domā iestāties augstskolā. Iespējams, studijas būs saistītas ar skolotājas vai ārstes profesiju, bet par to viņa vēl nav pārliecināta. Varbūt turpinās pasaules iepazīšanu.
Viņas brālis jauniešu apmaiņas programmās bijis Ukrainā un nākotni arī vēloties saistīt ar skolotāja amatu. Viena no māsām “AuPair” programmā ir auklīte Austrālijā. Sabrinas tēvs ir bibliotekārs, savukārt māte, kura nāk no kuplas astoņu bērnu ģimenes, ir dietoloģe. Viņa meitu esot centusies pievērst veģetāram uzturam, bet ilgāk par gadu viņa nav neizturējusi, gaļa tomēr ir ļoti garšīga. Arī latviešu ēdieni, piemēram, no kartupeļiem, atšķirībā no Vācijas, kur pārtikā pārsvarā lietojot makaronus un rīsus, Sabrinai daudz tīkamāki.
Par Latviju zinājusi vien to, ka te lielā cieņā ir hokejs. Lai par hokeju dzirdēto novērtētu pati, novembrī skatījusies spēli Rīgā. Neesot vīlusies. Tagad, pēc vairāk kā pusgada, Sabrina ir apmierināta ar Latvijā pavadīto laiku un saka: “Man te patīk viss.” Skrīveri atgādinot viņas dzimto pilsētu Vācijā — Nordeneju, bet palikt dzīvot Latvijā — tādu iespēju viņa nepieļauj.
Pat domā
latviski
Pirmie mēneši Latvijā bija grūti. Pietrūka ģimenes, māju. Sabrina savā ģimenē ir jaunākā, bet skrīveriešu ģimenē — vecākā. Par mammu un tēti gadu viņa sauc Ritu un Andri Lielos. Brālis ir Toms, māsa — sešgadīgā Laura. Toms mācās Murjāņu sporta ģimnāzijā, un viņa un Andra aizraušanās ar autokrosu iepatikusies arī Sabrinai. Gan Vācijā, gan Latvijā viņa spēlē rokasbumbu, un arī skolotāja Rita ir liela šī sportaveida cienītāja.
Tagad jau par savu viņa sauc jauniepazīto ģimeni, skolas un klases biedrus, kuri pirmajās iepazīšanās dienās vēlējās sēdēt līdzās Sabrinai. Viņi arī palīdzēja apgūt valodu. Papildus pēc stundām Sabrina apmeklē latviešu valodas kursus. Grūtākais esot iegaumēt, kā vārdi pareizi lokāmi, kā mainās vārdu galotnes. “Man galvā ir tikai latviešu vārdi,” saka Sabrina un, rādot, cik labi prot valodu, lasa uz galda esošo avīzi. Jokojot viņa teic, ka, atgriezusies Vācijā, arī runāšot latviski.
Citi negrib
mācīties
Kuri no mācību priekšmetiem patīk vislabāk? Sabrina smejot teic, ka vācu valoda. Arī latviešu valoda, literatūra un, protams, sports. Lielākajā daļā mācību priekšmetu atzīmes viņai neliek, bet mājasdarbi un kontroldarbi jāpilda. Arī sacerējumi jāraksta un nebūt ne vāciski. Sākumā bijis daudz kļūdu, bet ar laiku gramatikas zināšanas pilnveidotas. Dažus vārdus iemācījusies arī krievu valodā. Viņai šo valodu apgūt būtu daudz grūtāk, kaut vai tāpēc, ka burtus raksta citādi.
Brīvajā laikā pabijusi Rīgā, satikusies ar šajā pašā programmā Latvijā dzīvojošajiem Austrijas un Vācijas skolēniem. Bijusi pārsteigta par paziņu no Vācijas, kura apmetusies rīdzinieku ģimenē, bet necenšoties apgūt latviešu valodu un zinot tikai pāris vārdu — “labrīt” un “labvakar”.
Sabrina stāsta, ka Latvijā pavisam esot ieradušies 11 vāciešu, trīs taizemieši, divi beļģi un viens austrietis. Savukārt viens Skrīveru vidusskolas audzēknis gadu pavada Amerikā.
Sagaidīs
Līgosvētkus
Vai šajā laikā bijušas arī vilšanās? Meitene teic, ka Skrīveros varētu būt vieta, kur jauniešiem nedēļas nogalē atpūsties, piemēram, klubs. Bet citādi te viss atbilst viņas priekšstatiem par Latviju — jauka vieta, senatnīga apbūve, draudzīgi cilvēki. Pieradusi arī pie mainīgajiem laika apstākļiem. Līdz mācību gada beigām viņa vēl vēlētos apskatīt citas Latvijas pilsētas, arī Valmieru un Daugavpili. Gribētu iepazīt vislatviskākos svētkus — vasaras saulgriežus, jo lasījusi, ka šajā dienā pin vainagus un lec pāri ugunskuram.
Programmas noteikumi paredz 29. jūnijā doties atpakaļ uz Vāciju. Pēc Latvijā pavadītā gada viņa gribētu iepazīt kādu no Dienvidamerikas valstīm. Tā varētu būt Ekvadora.
