Skrīveru vidusskolas 12. klases audzēknis Atis Bičkovskis Krievijā piedalījās starptautiskā seminārā par demokrātijas veicināšanas metodēm. Jaunieši semināra laikā sarīkoja improvizētas vēlēšanas.
Skrīveru vidusskolas 12. klases audzēknis Atis Bičkovskis Krievijā piedalījās starptautiskā seminārā par demokrātijas veicināšanas metodēm. Jaunieši semināra laikā sarīkoja improvizētas vēlēšanas.
Tikai divi latvieši
— Latviešu jauniešu līdzdalību šajā seminārā, kurš notika Pleskavā, organizēja studentu projektu iniciatīvas centrs “Spice”, — saka Atis Bičkovskis. — Bija paredzēts no Latvijas piedalīties astoņiem jauniešiem, taču iznāca tā, ka Latvijas delegācijā bijām tikai divi latvieši — es un Andris Rimša no Jelgavas. Pārējie bija brīvprātīgie no dažādām Eiropas valstīm, kuri strādā Latvijā.
Pavisam seminārā piedalījās 40 jauniešu no Dānijas, Spānijas, Baltkrievijas, Krievijas un Latvijas.
Dāņiem vislabākie solījumi
Semināra mērķis bija mācīties, kā jānotiek demokrātiskām vēlēšanām. Mums bija nedēļa laika. Izveidojām trīs politiskās partijas, bija “novērotāju” un “žurnālistu” grupas.
Katru dienu notika debates, partiju pārstāvji aģitēja par saviem nodomiem, mācījās sadarboties ar tiem, kuri veidoja preses izdevumu. Mūsu darbošanos vēroja pieredzējuši eksperti un deva padomus, kā pareizāk katrā situācijā rīkoties. Uzvarētāju šajās improvizētajās vēlēšanās nebija, taču eksperti atzinīgi novērtēja priekšvēlēšanu programmu, kuru veidojām kopā ar Andri Rimšu. Savukārt partijai, kurā darbojās jaunieši no Dānijas, bija vislabākās priekšvēlēšanu debates.
Rokas slauka sēdeklī
Bija arī lieliska iespēja iepazīt dzīvi Krievijā. Tikko biju atbraucis no Norvēģijas, tāpēc Krievijā redzētais manī radīja ļoti spilgtus iespaidus. Prātā palikusi galvenokārt nesakārtotā vide.
Pirmo nomācošo iespaidu radīja Pleskavas autobusu stacija — liela, nemīlīga un ļoti netīra. Vēlāk uzzinājām, ka šis rajons ir viskriminogēnākais Pleskavas apkaimē. Arī autobuss, ar kuru mūs aizveda uz semināra norises vietu — privātu sporta centru aptuveni 40 kilometru no Pleskavas, pa ceļam četras reizes bija jāremontē. Tikko braucamais saniķojās, vadītājs paņēma pa rokai nolikto atslēgu un kaut ko skrūvēja motora nodalījumā. Atgriezies salonā, pasmaidīja, noslaucīja rokas gar sēdekli un braucām tālāk. Devāmies arī ekskursijās uz tuvējām baznīcām un klosteriem. Lielās, baltās, sakoptās ēkas ļoti kontrastēja ar apkārtējo vidi.
Pārsteidz viesmīlība
Semināra organizētāji mums stāstīja, ka pasākums ar nodomu nenotika Maskavā vai Sanktpēterburgā, bet gan Pleskavā, lai būtu iespēja redzēt to Krievijas daļu, kura parasti atbraucējiem no citām valstīm paliek nepamanīta.
Ļoti mainījās mans priekšstats par krievu tautības cilvēkiem. Viņi ir ļoti sirsnīgi un viesmīlīgi, kas varbūt nav tik raksturīgi citu tautību cilvēkiem.
